Lugas darbība sākas Kundzes guļamistabā. Klēra ir neapmierināta arī guļamistabā valdošo nekārtību un netīrajiem virtuves cimdiem, kas kārtējo reizi tur atstāti.
Klēra gatavojas kaut kur doties. Solanža tiek norīkota sagatavot tai tērpus, dārglietas. Kārtējo reizi Solanža izpelnās pārmetumus par savām neveiklajām, neglītajām darbībām. Klēra raida virkni apvainojumu Solanžai, izturas pret to necienīgi un nicīgi. To viņa dara tāpēc, ka Solanžā saredz draudus, pret sevi vērstus apvainojumus. Katrā vārdā Klēra saredz draudus, bet Solanža uzsver to, ka viņa ir tikai pazemīga kalpone.
Klēra sāpīgi uztver katru Solanžas mēģinājumu pieminēt Kunga drūmo likteni, nonākšanu cietumā. Klēra sevi pozicinonē kā nevainīgu, norādot, ka konkrētu apstākļu dēļ bijusi spiesta nodot vīru.
Savstarpējas nesaskaņas rada nemitīgās Klēras aizdomas par to, ka Solanža vēlas atbrīvoties no viņas, lai pati iegūtu bagātības.
Solanža zemojas Klēras priekšā, ir no tās pavēlēm, iegribām atkarīga. Solanžas darbus pavada apvainojumi, nosodījumi.
Klēra draud Solanžai, ka tā drīz zaudēs kalpones lomu, kuru par spēkā esošu uztur tikai Klēras/Kundzes eksistence. …
