Vecāki audzina bērnus jau ļoti ilgu laiku. Lielākajā daļā vēstures cilvēkiem vienkārši bija bērni, un viņi tos audzināja. Vecvecvecāki nelasīja plauktiem piekrautas grāmatas, kas stāstītu, kad barot bērnu, kā viņu disciplinēt vai kurā skolā mācīties. Pārsvarā vecāki vienkārši mīlēja savus bērnus, un bērni izauga.
Var uzskatīt, ka lielākā daļa vecāku paši par sevi saprot labas audzināšanas pamatus, nepaļaujoties uz speciālistu palīdzību. Vecāki zina, ka pret bērniem jāizturas laipni, bet arī stingri. Viņi zina, ka bērnus nedrīkst ne pārlieku lutināt, ne arī atstāt trūkumā. Viņi apzinās, ka bērni jāaudzina ar mīlestību, vienlaikus veicinot viņu patstāvību.
…
