mīlestības sakarā. dzirdētas atrunas - ko ta es, es jau neprotu mīlēt, man jau nav dots, man jau neveicas u.t.t. vakar kādā grāmatā lasīju labu argumentu tādām žēlabām. man patika:
"Diez vai ir nepieciešams uzsvērt, ka mīlestība kā došanas spēja ir atkarīga no cilvēka rakstura attīstības līmeņa. Tā izvirza priekšnoteikumu, ka svarīgi ir sasniegt radošu orientāciju; šādi orientēts cilvēks ir pārvarējis atkarību, narcistisko visvarenību, tieksmi izmantot citus vai krāt, un ir iemantojis ticību pats savām cilvēciskajām spējām, drosmi paļauties uz šīm spējām savu mērķu sasniegšanā. Tiktāl, cik šīs īpašības trūkst, viņš baidās sevi dot - tātad mīlēt."…
