2000–2010 гг.
2011–2015 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Anotācija | ||
| Ievads | ||
| 1. | KRIMINĀLATBILDĪBU IZSLĒDZOŠO APSTĀKĻU VEIDI UN KOPĪGĀS PAZĪMES | |
| 2. | KRIMINĀLATBILDĪBU IZSLĒDZOŠIE APSTĀKĻI | |
| 2.1. | Nepieciešamās aizstāvēšanās | |
| 2.2. | Šķietamā aizstāvēšanās | |
| 2.3. | Aizturēšana radot kaitējumu | |
| 2.4. | Galējā nepieciešamība | |
| 2.5. | Attaisnojams profesionālais risks | |
| 2.6. | Noziedzīgas pavēles un noziedzīga rīkojuma izpildīšana | |
| 3. | ALTERNATĪVI KRIMINĀLATBILDĪBU IZSLĒDZOŠIE APSTĀKĻI | |
| 3.1. | Cietušā piekrišana | |
| 3.2. | Juridisko pienākumu izpilde un subjektīvo tiesību realizācija | |
| Nobeigums | ||
| Literatūras un darbā lietoto avotu saraksts |
NOBEIGUMS
Sasniedzot studija darba mērķus un izpildot uzdevumus, darba autore izdarīja sekojošos secinājumus un priekšlikumus:
1. Kriminālatbildību izslēdzošie apstākļiem ir viena kopīga pazīme – tie ir vērsti uz personas, valsts un sabiedrības kopuma interešu aizstāvību un atļauj indivīdam pielietot visus nepieciešamos līdzekļus, lai īstenotu šo aizstāvību.
2. Nosakot apstākļus, kas izslēdz kriminālatbildību, valsts ir devusi pilnvarojumu sabiedrībai un tās locekļiem, aizsargāt savas un sabiedrības kopuma aizskartās intereses, veicot darbības, kas ir noziedzīgas Krimināllikuma izpratnē, bet pastāvot noteiktiem nosacījumiem, var tikt atzītas par tiesiskām, ja pati valsts to nevar nodrošināt tūlītēji.
3. Šobrīd spēkā esošais Krimināllikums nenosaka, ka provokācijas pielietošana nezaudē personai tiesības pielietot nepieciešamo aizstāvēšanos, bet tiesu praksē un teorijā pastāv atziņa, ka nepieciešamās aizstāvēšanās stāvokli nevar atzīt par tiesisku, ja personas, kas aizstāvas ir provocējis uzbrukumu ar savām darbībām. Lai nodrošinātu arī personas, kas veic uzbrukumu tiesību īstenošanu, likumdevējam, ievērojot tiesu praksē un teorijā nostiprinātās atziņas, ir jāveic grozījumi Krimināllikuma 29. pantā, papildinot to ar piekto daļu izsakot to šādā redakcijā: „Personas zaudē savas tiesības un nepieciešamo aizstāvēšanos, ja tā pati veikusi darbības, kā rezultātā veiks uzbrukums pret kuru jāpielieto aizstāvēšanās”.
4. Šķietamā aizstāvēšanās ir atsevišķs krimināltiesiskais institūts pašreizējā Krimināllikuma redakcijā, lai gan pats par sevi nevar izslēgt kriminālatbildību. Šķietamā aizstāvēšanās ir nepieciešamās aizstāvēšanās atvasinājums, kas regulē atbildību, ja nepieciešamās aizstāvēšanās apstākļiem trūkst reālā uzbrukuma pazīmes.…
Bakalaura darbs izstrādāts par tematu “Kriminālatbildību izslēdzošo apstākļu tiesiskais regulējums Latvijā”. Darbs sastāv no anotācijas divās valodās, satura rādītāja, ievada, trīs daļām, kur otrajai daļai ir sešas apakšnodaļas, nobeiguma un literatūras un darbā lietoto avotu saraksta.
