Amniocentēzes vēsture
Amniocentēzes metodi sāka izmantot no 1920.-1930. gadam.
Tiesa gan- sākumā šo procedūru veica bez USG uzraudzības, kas bija ārkārtīgi liels risks topošajam mazulim.
1952. gada pētījums- tika analizēts dzelzs un urobilinogēna daudzums augļūdens sastāvā, lai noteiktu iespējamību, ka bērniņam var būt asins saslimšanas.
Pēc pētījuma veikšanas šī diagnostikas metode kļuva atpazīstama visā pasaulē.
Biežāk izmantoja, lai noteiktu topošā bērniņa dzimumu. (pēc 1949. gada).
1960. gads- sāka audzēt cilvēka šūnas laboratorijā, kad arī sākās hromosomu dziļāka pētīšana.
1968. gads- pirmā dauna sindroma diagnoze, balsoties uz amniocentēzes metodi. (Ņujorka).
Kopš 1980. gada amniocentēzes laikā izmanto USG.
Amniocentēzes procedūra
Amniocentēzes laikā tiek izmantota USG, lai varētu kontrolēt, kur un kā novietojies mazulis un kur novietojusies placenta.
Vēders tiek apstrādāts ar dezinfekcijas šķidrumu.
Kontrolējot darbību ar USG palīdzību, ārsts caur vēdera un dzemdes priekšējo sienu izdur ļoti tievu adatu un paņem nedaudz augļūdens (10-20ml).
Procedūru parasti veic 16.nedēļā plus/mīnus viena nedēļa. Atsevišķos gadījumos to veic līdz pat 20. grūtniecības nedēļai.
…
