Galvenā atšķirība starp to laiku psiholoģijas nozari un Junga darbību ir viņa personības teorija un arī visa psiholoģiskā sistēma kopumā. Tā tika balstīta un veidota no pieredzētā klīniskā darba laikā, gan balstoties uz folkloru, mītiem un dažādu pasaules reliģiju materiāliem.
Pirms Junga vārds „libido”, ko pirmo reizi traktēja Freids nozīmēja cilvēka dzimumtieksmi. Savukārt mūsdienās ar šo terminu saprot Junga interpretējumu, kas skaidro to kā psihisku enerģiju, kur dzimumtieksme ir tikai viena no sastāvdaļām, nevis vadošā pēc Freids uzskatiem. Junga vislielākais ieguldījums psiholoģijā bija apzinātā un neapzinātā ideju attīstībā. It īpaši viņš pievērsās cilvēka neapzinātajai pusei, kura iedalījās personīgajā un kolektīvajā. Personīgā puse veidojās no personīgās pieredzes, aizmirstām atmiņām, vēlmēm, iespaidiem. Taču vissvarīgākais kā to Freids atzina bija kolektīvā daļa. Viņš ļoti precīzi raksturoja, ka tajā ietilpa instinkti un arhetipi. …
