2000–2010 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Zemgales reģiona priekšrocības, trūkumi un nākotnes tendences | 4 |
| 2. | Bezdarba un nodarbinātības līmenis Zemgalē un Latvijā 1999.-2009.g. | 6 |
| 2.1. | Bezdarba līmeņa salīdzinošā analīze Zemgales reģionā un Latvijā | 6 |
| 2.2. | Nodarbinātības līmeņa salīdzinošā analīze Zemgales reģionā un Latvijā | 9 |
| Secinājumi | 11 | |
| Avotu un literatūras saraksts | 13 |
Zemgales reģiona priekšrocības:
Zemgali šķērso nozīmīgi transporta koridori (valsts galvenās automaģistrāles un dzelzceļa līnijas, maģistrālie dabasgāzes un naftas cauruļvadi, optisko šķiedru kabeļi), kas dod izeju rietumu-austrumu un ziemeļu-dienvidu virzienos;
Latvijas Lauksaimniecības universitāte Jelgavā nodrošina intelektuālo un pētniecisko potenciālu reģionā, it sevišķi lauksaimniecības un mežsaimniecības jomās, kas veicina zinātniskos pētījumus un augstas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu, jaunu produktu izstrādi, inovatīvo saikņu ar uzņēmējiem attīstību;
Zemgalē ir spēcīgs vispārējās izglītības iestāžu, pieaugušo izglītības centru un arodskolu tīkls mūžizglītības realizācijai;
Vislabvēlīgākie klimatiskie apstākļi augkopībai, līdzenais reljefs, auglīgās augsnes, kā arī nelielais attālums līdz tādiem lieliem lauksaimniecības produkcijas noieta tirgiem kā Rīga un Jelgava veicina to, ka lauksaimniecībai reģionā ir labas attīstības iespējas arī nākotnē;
Zemgalē ir spēcīga pārtikas ražošanas un pārstrādes rūpniecība.
PHARE programmas ietvaros Jēkabpilī ir izveidots pirmais kokapstrādes tehnoloģiskais parks, Jelgavā uz LLU bāzes izveidots mežsaimniecības laboratoriju komplekss, nodibināts mežsaimniecības institūts MeKA, kas viss kopā ir spēcīgs instruments mežsaimniecības attīstībai Zemgalē;
Reģionā ir vērtīgi zemes dzīļu resursi - Skaistkalnes apkaimē ir Latvijā lielākās ģipšakmens atradnes, plašās teritorijās - dolomīta un kūdras resursi. Kūdra jau pašreiz kalpo kā eksportprece.…
Nodarbinātība ir viens no svarīgākajiem tautsaimniecības attīstības un valsts ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, tādēļ nodarbinātības politika ir neatņemama gan valsts, gan reģiona sociālās un ekonomiskās politikas sastāvdaļa. Nodarbinātība un pastāvošais bezdarbs ir saistīti ar iedzīvotāju dzīves līmeni un reālā nacionālā kopprodukta apjomu. Augsts bezdarbs, kas izraisa strauju dzīves līmeņa krišanos, var izraisīt valstī arī sociālo un politisko krīzi ar smagām sekām, tāpēc bezdarbs mūsdienās tiek uzskatīts par nopietnu ekonomikas problēmu. Bezdarbs negatīvi ietekmē ne tikai valsts ekonomiku un cilvēku dzīves līmeni, bet arī katra indivīda morālo stāvokli un spēju nākotnē iekļauties darbaspēka resursos, kas var ietekmēt kopējās valsts ekonomikas attīstību. Latvijā bezdarbs, ko iedzīvotāji līdz neatkarības gadiem nepazina, šobrīd ir kļuvusi par ļoti aktuālu tēmu ikvienam valsts iedzīvotājam. Pastāv vairāki iemesli, kāpēc bezdarbs tiek uzskatīt par sociālu un ekonomisku problēmu: resursu zudums, nenodarbināto cilvēku ekonomiskās grūtības, personības degradācija u.c. Nelielā apjomā bezdarbam ir jābūt normāla tirgus apstākļos. Kāds vienmēr sev meklēs piemērotāku darbu, kāds centīsies stāties darba attiecībās pirmo reizi u.t.t. Jebkurā momentā kādas darba vietas ir brīvas un ir cilvēki, kas tās meklē un, kas arī necenšas atrast darbu. Referāta mērķis ir izpētīt nodarbinātības un bezdarba tendences Zemgales reģionā pret valsti kopumā, sniegt priekšlikumus nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai. Referāta objekts ir nodarbinātība un bezdarbs Zemgalē. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika noteikti sekojoši darba uzdevumi: 1. Noteikt Zemgales reģiona priekšrocības, trūkumus un nākotnes perspektīvas; 2. Izpētīt nodarbinātības tendences Zemgales reģionā un Latvijā; 3. Izanalizēt bezdarba līmeni Zemgalē no 1999.-2009.gadam; 4. Izteikt secinājumus un sniegt priekšlikumus nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai. Latvijas un tieši Zemgales reģiona darbaspēka tirgus un nodarbinātības politikas analīzei autore pamatā izmantoja LR Labklājības Ministrijas pētījumus par darba tirgu, kā arī Zemgales plānošanas reģiona nodarbinātības attīstības programmu, Centrālās Statistikas biroja statistikas datus, Nodarbinātības Valsts aģentūras datu bāzi un publikācijas presē un dažādos interneta resursos.
