Ubagošanu var uzskatīt par globālu problēmu, sociālu problēmu.
Vēsturiski ubagošana ir sena
Indijā lēmumu kļūt par ubagu cilvēks varēja arī pieņem, ja uzskatīja, ka ir daudz grēkojis un lai izpirktu šos grēkus aizgāja no ģimenes un uzsāka ubagošanu.
Padomju laika sociāli ekonomiskajā situācijā ubagošana bija nepieļaujama, likumi paredzēja pat kriminālsodu par šādu darbību veikšanu, tomēr ubagošana pastāvēja, izplatīta tā bija čigānu, invalīdu, nabadzīgo vidū. Pārsvarā ubagi pulcējās un ubagoja baznīcu, klosteru tuvumā.
Aktuāla ubagošana ir arī šobrīd. Daži to pat uzskata par zināma veida biznesu un tāpat kā citās jomās arī šajā ir sava veida gradācija, sutineri, sadalītas ubagošanas vietas, uzraudzība un izrēķināšanās ar noteikumu neievērotājiem.
Problēma ir bērnu un jauniešu ubagošana.
Interesants varētu būt pētījums par ubagošanas iemesliem, ubagošanā iegūtajiem līdzekļiem un iegūto līdzekļu izlietojumu, ubagu psiholoģiskais raksturojumus un iemesli kāpēc kļūst par ubagu.
…
