Autora pozīcija caurauž daiļdarbu no pirmās līdz beidzamajai rindai un nosaka tā izveides principus visos līmeņos. „Autors ne tikai redz un zina visu to, ko redz, bet vēl vairāk nekā viņi,” tā apcerējumā „Autors un varonis savā estētiskajā darbībā” raksta M.Bahtins.1 Autora pozīcijai ir autoratīvs, neapstrīdams raksturs, jo pašā daiļdarbā nav nevienas cita augstāka spēka, nevienas citas pozīcijas, kas atrastos tikpat augstā līmenī. Jebkurā darbā autora pozīcija ir noteikta, jo viņš vienmēr zina un saprot visu kā darba radītājs.2
A.Eglīša stāstu varoņi, izņemot vienu, Ķiparu stāstā „Dārznieks un viņa zirgs”, nāk no mākslinieku vai inteliģences aprindām. Edmunds Rožozols nav izņēmums, viņš ir aktieris, kas savu karjeru nodibina uz to, ka ir ievērojama aktiera dēls.…
