Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 2 | |
I Nodaļa | „Zvērināti notāri Latvijā un to funkcijas’’ | 2 |
II Nodaļa | „Notariālie akti un apliecinājumi” | 3 |
III Nodaļa | „Zvērinātu notāru pakalpojumu izmaksas” | 4 |
IV Nodaļa | „Iespējas par zvērinātu notāru darbību iesniegt sūdzības/prasības” | 4 |
V Nodaļa | „Zvērinātu notāru materialā un disciplinārā atbildība” | 5 |
VI Nodaļa | „Zvērinātu notāru darba laiks un darba laiks un prakses vieta” | 7 |
VII Nodaļa | „Zvērinātu notāru aizliegtās darbības” | 8 |
IIX Nodaļa | „Zvērinātu notāru palīgs un kandidāti” | 8 |
IX Nodaļa | „Zvērinātu notāru tiesības reklamēt savus pakalpojumus” | 9 |
X Nodaļa | „Zvērinātu notāru kolēģija” | 9 |
XI Nodaļa | „Zvērinātu notāru kopsapulce” | 10 |
XII Nodaļa | „Zvērinātu notāru padome un revīzijas komisija” | 11 |
Nobeigums | 14 | |
Izmantotā literatūra | 16 |
Cilvēces vēstures pamatā ir rakstīts dokuments. Pielāgojot to savam vajadzībām un piešķirot tam īpašu spēku - pierādījuma spēku un izpildu spēku, varas iestādes padarīja to par instrumentu, lai iedibinātu vai nostiprinātu savu varu.
Ar laiku no valsts varas instrumenta notariāts kļuva par valsts varas funkciju, ko valsts nodod pilsoņa rīcībā.
Ar rezolūciju par notariāta stāvokli un organizāciju, kas pieņemta 1994. gada 18. janvārī, Eiropas Parlaments izsaka pārliecību, "ka notāra darbību raksturo valsts varas deleģēšana, lai pastāvētu dienests, kas veic vienošanos sastādīšanu, to apliecināšanu un likumības nodrošināšanu, izpildu un pierādījuma spēka piešķiršanu, kā arī preventīvas un objektīvas palīdzības sniegšanu ieinteresētajām pusēm, lai atslogotu tiesas."…
Zvērināti notāri Latvijā, to funkcijas, notariālie akti, apliecinājumi, to izmaksas, padome, kolēgija, atbildība, iespējas iesniegt sudzibas utt,