-
Mūzikas nozīme dienas ritmā bērna attīstībā pirmsskolā
Secinājumi
Mūzika ir daļā no mūsu dzīves kultūras. Tāpēc nodarbošanās ar mūziku ir vēlama un atbalstāma.
Mūzika var ietekmēt bērna emocionālo, intelektuālo, sociālo, valodas un kustību attīstību.
Paši pirmie bērna dzīves gadi tiek uzskatīti par vispiemērotākajiem, lai ieinteresētu bērnu klausīties mūziku, apgūt kultūras bagātības. Tieši šajos gados gūtā pieredze ietekmē to apjomi līdz kādam intelektuālā un emocionālā sfēra attīstīsies vēlākos gados.
Pateicoties apkārtējai videi un dzīves pieredzei bērni izaug par individualitātēm ar tik dažādām iemaņām un prasmēm.
Vecāku veidota vide, sakārtotība, radītā stabilitāte un emocionalitāte ir kā augsne, kur bērns var attīstīties un pilnveidot sevi
Galvenais uzdevums, lai bērns kaut ko vērtīgu iegūtu, - ir modināt viņā interesi par mūzikas kultūru.
Pedagogu ikdienas līdzdalība, mīlestības pilnas uzslavas un uzmundrinājumi rada bērnā augstākas pakāpes motivāciju labāk iepazīt mūzikas kultūru mūzikas uztveres procesā..
…
Pedagogi, īpaši pirmsskolā, ir tie, kuri ārpus ģimenēm vistiešāk iedarbojas uz bērna pasaules skatījuma veidošanos. Bērna personība nevar vispusīgi un harmoniski attīstīties, ja pieaugušie neveidos visus priekšnoteikumus tās attīstībai. Apkārtējā kultūrvide veido cilvēku. Par sakopotas vides attīstību jārūpējas mums visiem - gan katram savā ģimenē, gan mūsu pašvaldībām. Būtiska loma ir kultūras jomā strādājošiem. Mūsu dienās, kad vecāki ir ļoti aizņemti un bieži nepietiek laika aprunāties un darboties kopā ar bērnu, neveidojas paaudžu vērtību nodošana ģimenē. Labs palīgs varētu būt pedagogs, kurš rada apstākļus un vidi, kurā ģimenes ir kopā un var veidoties saikne, kas ir tik nepieciešama bērniem. Profesionāli un gudri veidojot pasākumus, pedagogi var palīdzēt veidot tādu starppaaudžu saskarsmi, kas sevī nes garīgas un tikumiskas vērtības, kas ir pamats personības veidošanā.
