Kad V gs. beigās franki uzzināja, ka Romas valsts kritusi, viņi pārgāja uzbrukumā un iekaroja visu Gallijas (Romas valsts province) teritoriju. Valstis, kas veidojās pēc Romas valsts sabrukuma bija vājas un tās nespēja aizsargāt savus iedzīvotājus, tādējādi katrs pats rūpējās par savu drošību, izrēķinoties ar uzbrucējiem pēc saviem ieskatiem. Franku karavadonis Hlodvigs (481.-511.) tika ievēlēts par Franku valsts karali, un nostiprinot jaunās valsts stāvokli, pieņēma kritīgo ticību, kas viņam deva Romas katoļu baznīcas atbalstu laicīgajās un garīgajās valsts pārvaldes lietās.
Hlodvigs, izmantojot savu talantu karamākslā, pakļāva savai varai arī citas ģermānu ciltis. Viņš nodibināja savu dinastiju, kas ieguva Merovingu nosaukumu. Hlodviga pēcnācēji valdīja apmēram 300 gadu laikā, kad viņus nomainīja Karolingu dinastija. Hlodviga laikā tika izveidots valsts pārvaldes aparāts, kas bāzējās uz karaļa kalpotājiem (ministriem, majordomiem, maršaliem, grāfiem, kasieriem). Valsts aparāta darbība bija samērā vāja, jo nebija noteikti amata pienākumi, netika ievērota subordinācija, kā arī nebija organizēta lietvedība.…
