325.gadā Nikajā tika sasaukts koncils, kas noraidīja Ārija mācību, apliecinot, ka Jēzus Kristus ir būtībā vienots – konsubstanciāls (homo – ousious) ar Tēvu. Koncils noraidīja uzskatus, ka „reiz viņš neeksistēja” vai „pirms dzīvošanas viņš neeksistēja”, vai „viņš tika radīts no nekā vai no citas hipostāzes (hypostasis) vai substances (ousia)”, proti, ka Dieva Dēls būtu mainīgs vai padots izmaiņām.
Jaunās Derības kristoloģija lielā mērā bija funkcionēta un norādīja to, ko Jēzus kā Dēls, Pestītājs, Vārds ir veicis mūsu pestīšanas labā. Ārijs pievērsās ontoloģiskām kategorijām par Radītāju un radību un jautāja, vai Jēzus Kristus ir Dievs vai nav. Viņš atbildēja: „Jēzus nav Dievs. Viņš ir radība.”…
