Saskaņā ar UNEP definīciju, “Tīrāka ražošana” ir “nepārtraukta, integrētas, preventīvas vides stratēģijas īstenošana, attiecināta uz procesiem, produktiem un pakalpojumiem, ar mērķi paaugstināt ekoefektivitāti un samazināt risku, kuram varētu tikt pakļauti kā cilvēki, tā arī vide”.
Tīrāka ražošana ietver arī tādus pasākumus, kā uzlabojumi mājsaimniecības organizēšanā, toksisko un bīstamo izejvielu un materiālu aizstāšana ar citiem, procesu un produktu modificēšana un atkritumu atkārtota izmantošana uz vietas uzņēmumā. Savā būtībā tā ir tieši atkritumu rašanās novēršanas, nevis jau radīto atkritumu pārvaldes koncepcija.
Tīrāka ražošana nozīmē preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, izvairoties no piesārņojuma vai atkritumu radīšanas vai novedot tos minimumam un racionāli izmantojot resursus.
Svarīgākā šeit ir pamatjautājumu maiņa no:
“Ko mēs darīsim ar mūsu radītajiem atkritumiem un piesārņojumu? “ uz
“kur tieši rodas atkritumi un piesārņojums, un ko mēs varētu darīt, lai novērstu to rašanos pašā avotā?”
Tīrās tehnoloģijas ir cieši saistītas ar domāšanas veidu, kur galvenais uzsvars tiek likts uz preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu ar pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi, ievērojot patreizējos tehnoloģiskos un ekonomiskos ierobežojumus. …
