-
Skolēnu un skolotāju darbība mācību procesā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Skolotāja uzdevums un darbības struktūra mācību procesā | 5 |
| 1.1 | Skolotāja darbības loma mācību procesā | 5 |
| 1.2 | Skolotāja darbības plānošana mācību procesā | 6 |
| 1.3 | Skolotāja darbības organizācija mācību procesā | 7 |
| 2. | Mācību darbības struktūra | 8 |
| 3. | Skolēnu darbība mācību procesā un tās psiholoģiskie pamati | 9 |
| 3.1 | Skolēnu darbības organizācija mācību procesā | 9 |
| 3.2 | Skolēnu darbības tipiski varianti | 10 |
| 3.3 | Skolēna radoša darbība mācību procesā | 10 |
| 4. | Darbības veidu apguves iekšējs process | 12 |
| 4.1 | Darbības veids – uztvere | 12 |
| 4.2 | Darbības veids – izpratne | 12 |
| 4.3 | Darbības veids – apjēgšana | 13 |
| 5. | Skolotāja un skolēna darbība, mērķis un uzdevumi | 14 |
| 5.1 | Mācīšanas veidi | 15 |
| 5.2 | Izskaidrojuši ilustratīvā mācīšana | 15 |
| 5.3 | Problēmiskā mācīšana | 16 |
| 5.4 | Programmēta mācīšana | 17 |
| 6. | Eksperimentā rezultāta analīze | 18 |
| Noslēgums | 21 | |
| Bibliogrāfija | 22 |
Darbības problēma 21.gadsimtā tiek aplūkota, ka būtisks un nepieciešams mērķis skolēnu un skolotāju pozitīvas darbības realizēšanai.
Mūsdienas, ir ļoti svarīgs abpusējs darbības attīstīšanas cikls mācību procesā. Darbības struktūras aplūkošana ļāva atklāt mācību procesa un personības attīstības analīzes vienību.
Darbības problēma apskatīta galvenokārt psiholoģijas, filozofijas un pedagoģijas aspektā. Darbības sistēma ir aktīva, ja to nosaka izvēle un prasība, ja to viennozīmīgi nosaka ārējie apstākļi un iekšējie neregulējamie faktori. Spēja brīvi mainīt un attīstīt savas darbības programmu, ievērojot rezultātus.
Savā darbība skolēns izvēlas vienu iespēju no daudzām, līdz ar to saglabājot savas spontānās aktivitātes būtību. Darbība ir aktivitātes attīstības pamats, jo tai piemīt īpatnības, kas nosaka šo attīstību. Gatavība darbībai ir kvalitātes subjekta jaunveidojums, kas top darbības procesā. Sasniedzot mērķi un attīstot izziņas aktivitātes formas, veidojas darbības produkts. Produktā iemiesojas gan zināšanas, gan prasmes, gan bagātinātā pieredze. Darbība noslēdzas ar rezultātu, kas izpaužas kā personības aktuāli veidojumi: aktivitāte, patstāvība, noturīgi izziņas un sociāli motīvi, kas liecina par skolēna subjekta pozīciju.
Veiktais pētījums tiek balstīts uz Babanskis J., Belozercevs J., Grišins D., Jļjina T., MaļkovskaT., Slasteņins V., Sorokins N., Vedins J.,Zelmenis V., Čehlova Z., Lurija A., Lingarts I., teorijām.
…
Darbības problēma 21.gadsimtā tiek aplūkota, ka būtisks un nepieciešams mērķis skolēnu un skolotāju pozitīvas darbības realizēšanai. Mūsdienas, ir ļoti svarīgs abpusējs darbības attīstīšanas cikls mācību procesā.
