„Ilga” ir drāma par sievietes - maksimālistes alkām pēc nesasniedzamā ideāla, un savu uzskatu un principu ziņā viņa ir rada Henrika Ibsena drāmas „Brands” varonim. Tāpat kā Brands, viņa deklarē: „Es dodu sevi visu vai nemaz.” Ilga ir patstāvīga, brīva, neatkarīga sieviete, tādu pašu viņa grib redzēt arī savu dzīvesdraugu, taču realitāte izrādās sarežģītāka par ilūziju. Brigadere liek Ilgas dzīves ceļam krustoties ar trim vīriešiem, kuriem līdzās nostājas kāda cita sieviete, un izveidojas tādi kā trīs trīsstūri. Vispirms Ilga tiekas ar iemīļoto cilvēku profesoru Zendborgu. Kādreiz viņš bijis iecienīts mākslinieks, tad pievērsies publicistikai, uzstājas ar priekšlasījumiem, braukā pa ārzemēm, plūc laurus, un tur kādā svešā pilsētā viņu uzmeklē Ilga, lai uzsāktu ar iemīļoto cilvēku kopīgu dzīvi, kaut gan turpat līdzās ir viņa sieva Elline. Zendborgs gan gatavs par Ilgu pajūsmot, bet radikāli savu dzīvi pārmainīt negrasās un sabožas, kad atnākusī sieviete paskarbi raksturo viņa pašreizējo publicistisko darbību. Izbijušais mākslinieks pats atzīstas, ka atmetis mākslai ar roku, un Ilga piemetina, ka viņš kļuvis par propagandistu. Dziļi vīlusies Zendborgā, Ilga no viņa aiziet, bet propagandists ģērbjas un dodas uz nākamo pasākumu. [1]…
