Izglītības darbiniekiem
Izglītības sistēmas ES ir atstātas katras dalībvalsts ziņā. Tas nozīmē, ka dalībvalsts pati nosaka gan pasniedzēja algas, gan mācību programmas, gan arī priekšnoteikumus, lai strādātu šajā nozarē. Tomēr šīs nozares darbinieki tiek atbalstīti arī no ES puses, kas finansē dažādas pieaugušo izglītības programmas, kā arī augstskolu mācību spēku apmaiņas programmas. Skolotājiem, lai atrastu darbu citās ES dalībvalstīs, nepieciešams veikt kvalifikācijas saskaņošanas procedūru. Gandrīz visās dalībvalstīs, izņemot Zviedriju, skolotāji ietilpst tā dēvēto “regulēto” profesiju sarakstā. To, kādas profesijas tiek iekļautas šajā sarakstā, nosaka katra dalībvalsts, un kvalifikācijas saskaņošanas procedūru veic katras valsts atsevišķi izveidota komisija, kas visbiežāk ir katras dalībvalsts izglītības ministrijas paspārnē.
Svešvalodu apgūšana uzlabo sadarbību
Svešvalodu apgūšana ir viena no ES prioritātēm, kas iekļauta mūžizglītības programmas. Tās ne vien palīdz veiksmīgāk konkurēt darba tirgū, bet arī uzlabo savstarpējo ES dalībvalstu un iedzīvotāju sadarbību. Katras ES dalībvalstis valoda tiek uzskatīta par unikālu un saglabājumu, tāpēc svešvalodu apgūšanas programmās katrs var apgūt kādu no dalībvalstu nacionālajām valodām. Prognozējot sadarbības paplašināšanos arī ar citām pasaules valstīm, papildu uzmanība tiek pievērsta ķīniešu, japāņu un krievu valodas apmācībai.
…
