-
Red Hat un Fedora Core Linux
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 4 | |
| Linux rašanās | 4 | |
| Linux vēsture | 5 | |
| Red Hat | 6 | |
| Red Hat Linux | 6 | |
| RPM pakotnes (RPM packages) | 6 | |
| Ievads | 6 | |
| RPM formāts | 7 | |
| RPM uzbūve | 7 | |
| RPM failu nosaukumi | 7 | |
| Red Hat Linux vēsture | 9 | |
| Red Hat Enterprise Linux | 10 | |
| Fedora Core | 12 | |
| Fedora Core vēsture | 12 | |
| Fedora Core 8 Werewolf | 13 | |
| Third Party Repositories | 14 | |
| Nobeigums | 16 | |
| Literatūra | 17 |
Ievads
Brīvdomātājs Ričards Stalmens (Richard Stallman) jau 80-to gadu sākumā uzrakstīja GNU brīvās programmatūras manifestu - aicinājumu veidot brīvo programmatūru. Šajā saucienā tika definēts zelta likums (tulkojums no angļu valodas): "Ja man patīk kāda programma, man ar to ir jādalās ar cilvēkiem, kuriem tā arī patīk." Kopš tā laika zem GNU brīvās programmatūras un atklātā pirmkoda karoga ir izstrādātas daudzas programmas, ar kuru palīdzību var paveikt teju vai ikvienu ikdienā pie datora nepieciešamu darbību, piemēram, pārlūkot internetu, lasīt elektroniskās vēstules vai sarunāties ar draugiem.
Linux rašanās
1991. gada septembrī Helsinku Universitātes students Linuss Torvalds uzrakstīja Linux operētājsistēmas kodolu. Tas savienojumā ar GNU sistēmas bibliotēkām un utilītprogrammām veidoja GNU/Linux operētājsistēmu. Sākumā Torvalds savu projektu gribēja saukt “Freax”. Šis vārds radās apvienojot “Free” un “Freak”, kas simbolizētu šī produkta brīvo pieejamību. Savukārt “X” vārda beigās norādītu, uz tā saistību ar Unix saimes operētājsistēmām. Šajā laikā Helsinku Universitātē strādāja arī Ari Lemmke, kas nodarbojās ar Somijas universitāšu un izpētes tīkla (FUNET) FTP servera administrēšanu un piedāvāja Torvaldam izvietot savu darbu uz sava FTP servera, lai ikviens interesents varētu to viegli lejupielādēt.…
Darbs atbilst koledžas prasībām.
