Tas tiek parādīts caur simbolu maiņu. Pēc sidraba šķidrauta saplīšanas jeb aptraipīšanās un nevainības zaudēšanas Gunas krāsa ir asins sarkanā – trauksmes krāsa, un gaismas vietā par Gunas stihiju kļūst uguns – vienlaikus postošs un jaunradošs spēks, kas beigās iznīcina arī pašu galveno varoni, bet viņa ir sasniegusi dzīvē visu un saprot, ka „Jā, mirt ir viegli, / Kad zinām priekš kā mirstam.”
Aspazijas daiļrade ir ļoti interesanta. Aspazijas dzejas un dramaturģijas spēks nav idejās, bet emocionālajā intensitātē. Pēc dabas dzejniece ir cīnītāja. Viņa nebaidās no grūtībām, bet gan aicina tiekties pēc gara brīvības. Tāda vēlos būt arī es – izmantot pagātni, lai sasniegtu laimi nākotnē.
…
