PARLAMENTU ATLAIŠANA
Ir četri parlamentu atlaišanas veidi:
1) atlaiž valsts galva (prezidents/monarhs) – Austrija, Itālija (tur var bez jebkādiem priekšnoteikumiem), savukārt citās valstīs konstitūcijā ir noteikti priekšnoteikumi;
2) atlaiž tauta – Satversmē noteikts, ka Saeimu var atlaist tikai un vienīgi tauta (vai nu caur Satversmes 14.p., vai caur VP ierosinātu Saeimas atlaišanu);
3) atlaiž konstitucionāla norma;
4) parlaments pats sevi atlaiž – Lietuva (ja 3/5 Seima deputātu par to nobalso).
Saeimas atlaišana (Satversmes 48. un 50.pants):
1) tiesība ierosināt atlaišanu ir Valsts prezidentam;
2) CVK sarīko tautas nobalsošanu;
3) vairāk nekā ½ balsotāju nobalso “par” - Saeima atlaista;
4) vairāk nekā ½ balsotāju nobalso “pret” - atlaists VP.
2009.gadā pieņemtie Satversmes grozījumi par Saeimas atsaukšanu (14.p.):
*Stājās spēkā ar 10.Saeimas sanākšanu;
*Ne mazāk kā 1/10 daļai vēlētāju ir tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.
*Ja TN par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz 2/3 no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu.
*Šo tiesību nevar izmantot: gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī agrāk par 6 mēnešiem pēc iepriekšējās TN par Saeimas atsaukšanu.
Tātad Satversme paredz divas iespējas pirms termiņa pārtraukt Saeimas pilnvaras un rīkot jaunas vēlēšanas:
1)VP tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu (48.p.);
2)1/10 daļas vēlētāju tiesības ierosināt Saeimas atsaukšanu (14.p.).
1.Saimas atlaišanas kārtība:
*prezidenta tiesība, kuru var realizēt jebkurā brīdī, nav nekādu ierobežojumu;
*atlaišanu ierosina ar VP rīkojumu;
*par atlaišanas ierosinājumu jārīko tautas nobalsošana;
*ja vairāk nekā puse balsotāju nobalso par atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam jānotiek jaunām vēlēšanām;
*bet ja vairāk kā puse nobalsojusi pret atlaišanu, tad pats prezidents uzskatāms par atlaistu, un Saeima un atlikušo tā pilnvaru laiku ievēlē jaunu prezidentu.
2.Saeimas atsaukšanas kārtība:
*ierosina 1/10 daļa vēlētāju, bet ir ierobežojumi – nevar ierosināt Saeimas atsaukšanu ne pirmajā, ne pēdējā tās pilnvaru gadā, kā arī VP pilnvaru pēdējos 6 mēnešos, vai ātrāk kā 6 mēnešus pēc iepriekšējās TN par Saeimas atsaukšanu.
…
1.TEMATS: SALĪDZINOŠO KONSTITUCIONĀLO TIESĪBU PRIEKŠMETS Jēdzienam salīdzinošās konstitucionālās tiesības ir trejāda nozīme: 1)tiesību nozare – tiesību normu kopums, kas dažādās valstīs nosaka valsts iekārtu, tās orgānu uzbūvi un funkcijas, šo orgānu savstarpējās tiesiskās attiecības, kā arī svarīgākās tiesiskās attiecības starp valsts orgāniem vienā pusē un personām vai noteiktām personu grupām otrā pusē. 2)zinātnes nozare – dažādu uzskatu, mācību un teoriju kopums, kas pēta salīdzinošo konstitucionālo tiesību nozares principus, normas, institūtus utt. 3)mācību disciplīna – studiju kurss augstskolās par salīdzinošo konstitucionālo tiesību nozari. Salīdzinošo konstitucionālo tiesību reglamentācijas objekts: 1)personas tiesiskā statusa pamati; 2)sabiedrības un valsts iekārtas pamati; 3)valsts forma; 4)likumdošanas, izpildu un tiesu varas organizācijas un darbības pamatprincipi; 5)valsts pārvaldes un pašvaldību pamati. Salīdzinošo konstitucionālo tiesību priekšmets: 1.Konstitucionālo tiesību priekšmets ir konstitucionāli tiesiskās attiecības, kas rodas konstitucionālo tiesību normai saskaroties ar īstenību. Šādas attiecības veidojas starp konstitucionālajiem orgāniem savā starpā un attiecībās ar indivīdu. 2.Salīdzinošo konstitucionālo tiesību priekšmets aplūko normu kopumu, kas aplūko personas tiesiskā stāvokļa pamatu, pamatformas, kādās tauta īsteno savu varu visās valsts dzīves jomās, valsts iekārtas tiesiskos pamatus, valsts iestāžu sistēmu, kompetenci un to darbības pamatprincipus dažādās valstīs. Konstitucionāli tiesiskās attiecības ir tiesisko attiecību grupa, kas rodas konstitucionālo tiesību normai saskaroties ar īstenību. Konstitucionāli tiesisko attiecību subjekti ir indivīds, tauta, nācija, valsts, valsts institūcijas, sabiedriskās organizācijas, politiskās organizācijas, cilvēku grupas. Šos subjektus iedala: 1)Fiziskas personas – indivīds, vēlētājs, pilsonis, deputāts. 2)Sabiedriski veidojumi – valsts kopumā, personu apvienības, iestādes, valsts institūcijas, organizācijas, partijas. Konstitucionāli tiesiskās attiecības var būt attiecības starp valsti un sabiedrību, starp indivīdu un valsti, starp divām valstiskām vienībām, starp valsti un politisku apvienību utt. Konstitucionāli tiesisko attiecību dalībniekiem jābūt apveltītiem ar tiesībspēju un rīcībspēju. Šajās attiecībās viena no pusēm vienmēr ir subjekts, kurš ir apveltīts ar valsts varu. Konstitucionālie orgāni – ir tādi, kas nodibināti ar konstitūciju. Latvijas Satversme par tādiem nosaka: pilsoņu kopums (tauta), Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets, Valsts kontrole, Satversmes tiesa, Tiesu sistēma. Konstitucionālo tiesību nozares uzdevums ir konstitucionālo orgānu jeb iestāžu pētniecība. Salīdzinošo konstitucionālo tiesību avoti Normatīvie akti (konstitūcijas, likumi, starptautiskie līgumi, pašvaldību saistošie noteikumi), konstitucionālās paražu tiesības (piem., VP un Saeimas priekšsēdētājs vienlaicīgi neatstāj valsti), vispārējie tiesību principi, kā arī palīgavoti – judikatūra un doktrīna. Salīdzinošajās konstitucionālajās tiesībās tiesību avoti var būt arī reliģiskie avoti. Būtiskākais jeb galvenais konstitucionālo tiesību avots ir konstitūcija. 2.TEMATS: KONSTITUCIONĀLISMS UN KONSTITŪCIJAS KONSTITUCIONĀLISMA JĒDZIENS UN STRUKTŪRA
