Bezdarba līmenis ir viens no ekonomiskās situācijas indikatoriem. Tā kā ekonomikā pašlaik ir vērojama lejupslīde jeb recesija, tad parasti rodas cikliskais bezdarbs. Uzņēmumi samazina ražošanu, daudzi uzņēmumi tiek slēgti un daudzus strādniekus atbrīvo no darba. Izmantojot IK definīciju, var pamatot bezdarba līmeņa palielināšanos. Tā kā Latvijā IK samazinās, samazinās arī uzņēmumu, iestāžu un mājsaimniecību skaits. Un līdz ar to arī bezdarbnieku skaits.
Autore savā rakstā par IK straujo kritumu ir izmantojusi precīzus datus, intervējusi daudzus lietpratējus. Rakstā ir prasmīgi izmantotas ekonomikas teorijas par iekšzemes kopproduktu, bezdarba līmeņa izmaiņām. Tomēr šim rakstam ir arī kāds mīnuss. Tajā ir pārāk sarežģīti atspoguļotas definīcijas. Kā lai cilvēki, kas nepārzina ekonomikas teoriju, saprot, ko autore ir vēlējusies pateikt?
…
Savā darbā izanalizēšu Annas Novickas rakstu „Galvu reibinošs kritums”, kas publicēts laikrakstā Diena otrdienā, 2009. gada 10. februārī. Izmantošu ekonomikas teorijas par ekonomikas attīstības fāzēm, iekšzemes kopproduktu (IK) un bezdarbu . Tirgus ekonomika attīstās cikliski. Tai ir raksturīga parādība, ka ekonomikas uzplaukumam seko kritums, kad samazinās ražošana, reālais IK, pieaug bezdarbs, vērojama augsta inflācija. Tiek izdalītas 4 fāzes: kāpuma, virsotnes, lejupslīdes un iedobuma fāzes. Pašlaik Latvijā vērojama ekonomikas lejupslīde. Samazinās ražošana, pieaug bezdarbs (2009. gada janvārī tas sasniedz 8,3%), samazinās investīcijas, jo uzņēmumi baidās ieguldīt līdzekļus ražošanā, samazinās iedzīvotāju ienākumi, patēriņš, veidojas lieli produkcijas krājumi. Šajā fāzē var bankrotēt daudzi uzņēmumi. Raksts atspoguļo to, ka vienmēr pēc ekonomiskās lejupslīdes agrāk vai vēlāk seko atkal ekonomikas augšupeja. Par piemēru var minēt vispasaules ekonomisko krīzi jeb „Lielo depresiju”, kas sākās 1929. gada oktobrī un beidzās ap 1939. gadu.
