-
Meža produktu izmantošana enerģijas ražotnē
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Projekta mērķis un uzdevumi | 4 |
| 2. | Projekta nozīme un ietekme uz vidi | 5 |
| 3. | Izejvielas | 6 |
| 3.1. | Veidi, iegūšanas iespējas | 6 |
| 3.2. | Nepieciešamība, daudzuma aprēķini | 7 |
| 4. | Produkti | 8 |
| 4.1. | Veidi | 8 |
| 4.2. | Daudzuma aprēķini | 8 |
| 4.3. | Izmantošana | 9 |
| 5. | Izejvielu un produktu plūsmas shēma | 10 |
| 6. | Tehnoloģiskā shēma | 11 |
| 7. | Tehnoloģijas apraksts | 11 |
| 8. | Ekonomiskais novērtējums | 12 |
| 9. | Priekšrocību un trūkumu analīze | 13 |
| 10. | Izmantotā literatūra | 14 |
9. PRIEKŠROCĪBU UN TRŪKUMU ANALĪZE
Koģenerācijas stacijas ļauj efektīvāk izmantot kurināmo biomasu, samazināt izmešu daudzumu, panākt zemākas enerģijas ražošanas izmaksas, samazināt siltuma zudumus, kā arī vietējā kurināmā izmantošanas gadījuma tiek veicināta reģionālā attīstība.
Elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana biomasas koģenerācijas stacijā ar augstu energoefektivitāti un ir uzskatāma par šī brīža modernāko, videi draudzīgāko un efektīvāko klimata tehnoloģiju bioenerģētikā.
Primārās enerģijas ietaupījums ir vismaz 10% apmērā, salīdzinot ar siltumenerģijas un elektroenerģijas atsevišķu ražošanu.
Skatoties no biomasas pieejamības viedokļa, Latvijā pastāv ievērojams biomasas potenciāls ilgtspējīgas enerģijas ražošanas vajadzībām.
Galvenais trūkums biomasas koģenerācijas iekārtās ir nepilnīga siltuma izmantošana. Piemēram Vācijā no saražotā siltuma lietderīgi izmanto tikai 20 %. Latvija protams ir vēsāka valsts un tajā izmanto siltumu vairāk, jo pieprasījums pēc tā ir lielāks, bet tomēr nepilnīgi. Tas bieži vien ir izskaidrojams ar patērētāju trūkumu siltuma ražotāju tuvumā.
Koģenerāciju stacijām ir dārgas ierīkošanas izmaksas. Kā arī bez subsidēta atbalsta elektroenerģijai, stacija spēj vienīgi strādāt nodrošinot pašpatēriņu. Un vienmēr pastāv risks, ka valsts vai Eiropas savienība, var mainīt šo atbalsta politiku.
…
Mūsdienās arvien biežāk izmanto dažādus veidus alternatīvai enerģijas ieguvei, kas ļauj viena veida enerģiju pārstrādāt citā. Kā piemēru dažādiem izmantojamiem enerģijas resursu veidiem varu minēt: saules enerģiju, vēja , ūdens, bioenerģiju, biomasu u.c. Lielais biomasas izmantošanas ieguvums ir materiālu pieejamība apkārtējā vidē, no dabā esošiem, vietējiem atjaunojamiem energoresursiem, kā piemēram koksnes atlikumi,- zāģu skaidas, koka miza, šķelda u.c., dabai draudzīgi materiāli, kurus pārstrādājot, gudri tiek izmantoti visi pieejamie koksnes resursi, kas atvieglo enerģijas ieguvi. Pats svarīgākais ir saprast un izzināt kā visefektīvāk šo gulošo enerģiju atmodināt, pēc iespējas
Pielikuma nav.
