1. Piezvani man no tās vietas, kur būsi, kad uz-
kritīs pirmais sniegs.
2. Pēc šī lapkrišņa raganu balles tad pirmoreiz
būs man kā bērnībā saldējums miegs.
3. To nopēdos sapņi un zaķi, un slēpes pa to savas
līnijas vilks.
4. Pēc šī lapkrišņa raganu balles pēc klusuma
balta es izsalcis būšu kā vilks.
5. Kā vāveres lēks tavi vārdi no staba uz stabu,
un stabi klusiņām dūks.
6. Pēc šīs lapkrišņa raganu balles man briesmīgi,
briesmīgi sarkanu vāveru trūks.
7. Kad kokos nav lapu, lai padara dzīvus to sarkanu
vāveru prieks.
8. Pēc šīs lapkrišņa raganu balles man kabatā palicis
ir vēl viens cerību rieksts.
9. Mēs gudrosim ziemas garajās naktīs – kad īsti
to riekstu ēst.
10. Pēc šīs lapkrišņa raganu balles vairs prātīgi
nebūsim mēs.
11. Mēs ēdīsim sniegu, un salušu mežeņu garšā
mums kaut kāda atmiņa tvīks.
12. Bet rieksts? Paliks rieksts. Mēs to neapēdīsim.
Bāzīsim zemē. Lai dīgst.…
