Vietējās pašvaldības

Pašvaldības ir noteiktā teritorijā darbojošās vietējās varas institūcijas. Pašvaldība uzskatāma par publisku personu, tā ir vietējā likumdevēj un izpildvara, tātad, lokāla rakstura pārvalde, kas ar tās pārvaldībā esošajā teritorijā dzīvojošo pilsoņu vēlēta pārstāvniecības orgāna – domes vai padomes – palīdzību nodrošina likumos tai noteikto funkciju izpildi. Latvijā pastāv divu veidu pašvaldības – vietējās un rajona. Par vietējām pašvaldībām uzskatāmas pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības.
Par nacionālās atmodas laiku Latvijā uzskatāms laika posms, kas ilga no 20. gadsimta 80. – to gadu vidus līdz 90. – to gadu sākumam. Šis laiks Latvijas vēsturē saistās ar Latvijas neatkarības ideju propagandējošu organizāciju, tādu kā Latvijas Tautas fronte, Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība, Helsinki – 86, darbību un to pausto uzskatu un mērķu strauju izplatību sabiedrībā, gūstot atbalstu un atsaucību. Arī gadi pēc neatkarības atgūšanas zināmā mērā attiecināmi uz nacionālās atmodas laiku, jo pēc oficiālās neatkarības atgūšanas vēl pagāja zināms laiks, līdz situācija Latvijā nostabilizējās. Gan Latvijai vēl esot Padomju Savienības sastāvā, gan, protams, pēc neatkarības atgūšanas, pastāvēja vietējā līmeņa pārvalde, atšķīrās tikai veids kā tika izvēlētas tās institūcijas.
Padomju Latvijā vietējais pārvaldes orgāns bija Tautas deputātu padomes, tomēr tām praktiski nebija reālas varas, jo svarīgākie lēmumi bija obligāti jāsaskaņo ar partijas orgāniem, vai arī augstākstāvošām institūcijām. Šo vietējās pārvaldes institūciju darbinieki faktiski darbojās kā centralizētās padomju varas pārstāvji, tātad, tautas padomes pastāvēja kā atsevišķas administratīvi teritoriālas LPSR vienības iedzīvotāju pārstāvības iestāde, kuras pienākums bija realizēt valsts izpildvaru. Tautas deputātu padomēm savā teritorijā piederēja tiesības izlemt samērā plašu un daudzveidīgu vietējo dzīvi ietekmējošu jautājumu loku. Tautas padomju kompetences bija noteiktas konkrētos likumos un visas to darbības nedrīkstēja nonākt pretrunā ar augstākajiem PSRS varas orgāniem un vadošajām PSRS programmām – PSKP programmām, PSKP un LKP kongresu un plēnumu direktīvām, likumiem, Augstākās padomes un Ministru padomes lēmumiem un vietējo kompartijas komiteju un biroju lēmumiem. Protams, Tautas deputātu padomes lēmumi un rīkojumi bija tiesiski akti, kuriem piemita saistošs spēks, attiecībā uz konkrētās padomes pārvaldītajā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem.
…