Mitoloģiskie un reliģiskie priekšstati
Pareizticība ir kristietības austrumu atzars, viens no tiem kristietības pamatvirzieniem, līdztekus katolicismam un protestantismam.
Senslāvu mitoloģijā dievu nepazīst kā pasaules radītāju. Vēlāk dievu nomainīja cits likteņa dievs – Bāns(Bhagos).
989.g. Kijevas Krievzeme pieņem kristīgo ticību.
Kristīgās ticības tēli saplūda ar
dievu tēliem (senkrievu). Senkrievi
ticēja Vivijam – paradīzes koks, kura
virsotnē dzīvo putni un mirušo dvēseles.
Lejasdaļā dzīvnieki, pazemē pie saknēm –
pazemes zvēri un rāpuļi.
Lielākā pareizticīgā baznīca pasaulē – krievu pareizticīgā baznīca.
Krievotais vārds „Bog” Austrumslāviem un rietumslāviem bija pavasara un rudens veļu kulta laiks.
Bija divi mājas gara veidi:
„domožil”- dzīvoja kaktā aiz maizes krāsns
„dvorovorī”- svētais gars (lietuvēns)
Dievu Panteonu divi svarīgākie dievi bija :
Peruns - vētras un negaisa dievs
Svarons - ugunsdievs, saukts par saules tēvu…
