6. Augsni veido vairāki slāņi, kas pāriet cits citā. Zinātnieki tos sauc par augsnes horizontiem. Virspusē ir zemsedze, kas sastāv no kritušām un trūdošām lapām. Zem tās ir trūdvielu slānis, kurā augsnes iemītnieki pārstrādā augu un dzīvnieku atliekas. Dziļāk atrodas augsnes slāņi, kuri sastāv no irdenu, daļēji sadrupušu iežu daļiņām. Zem visām šīm kārtām ir cietu iežu slānis. Augsne veidojas no sīkām iežu daļiņām, kas ir sajaukušās ar augu un mirušo dzīvnieku atliekām. Vispirms pārveidojas augsnes pamatmateriāls - ieži. Kas maina iežus? Līst lietus, tos sakarsē saule, vējš un sals atdzesē, un no iežiem atdalās sīkas daļiņas. To sauc par dēdēšanu. Uz iežiem sāk augt ķērpji un sūnas, bet pēc tam citi augi, kuru atliekas sajaucas ar augsni. Augus ēd dažādi dzīvnieki, un to atliekas vēl vairāk bagātina augsni. Cilvēki var palīdzēt veidoties augsnei. Nobirušās lapas, nopļauto zāli, augļus un dārzeņu mizas var likt komposta kaudzē. Tad pie darba ķersies tur esošās sēnītes, baktērijas, tārpi un kukaiņi, kas laika gaitā atkritumus pārvērtīs par trūdvielām, ko izmantot augsnes sastāva uzlabošanai.…
