Pats unikālākais, kas ir dots vienai mūsu laikabiedru paaudzei, ir tiešā, dzīvā saskare ar vēsturisku, garīgu un reizē kultūrfenomenoloģisku veidojumu – Rīgu, kāda tā beidza pastāvēt 1941.gada 28.jūnijā. Katrai valstij, tautai un pilsētai ir savi simboli – karogi, himnas, torņu vertikāles. Ir dievnami un laicīgas celtnes, kas iezīmē pilsētas seju. Par vienu no Rīgas simboliem laikmetu gaitās bija kļuvusi Melngalvju nams vai, ja runājam precīzāk, Rātslaukuma ansamblis ar Melngalvju namu un Pēterbaznīcas torņa siluetu – Baltijas metropoles vizuālais centrs, bez kura Rīga nebūtu bijusi īsti Rīga. Tās tēlniecībā, gleznās un relikvijās iemiesojās atmiņas, leģendas, dzīvā vēsture. 1
Tēmu Melngalvju nams izvēlējos, jo vēlējos izprast, kāda ir senās celtnes vēsture, kādi svarīgi notikumi tajā risinājušies un kas ir par pamatu, kāpēc tika veikti dažādas rekonstrukcijas.…
