„Labāk dzimtenē akmeni uz akmeņa celt nekā svešumā par vagari būt,” –tā vēsta kāds sakāmvārds. Katram no mums ir sava dzimtene. Kāda nu kuram tā ir- maza, neliela valsts, valsts ar spožu nākotni, taču mums visiem tā ir tikai viena- Latvija. Tā kā otras Latvijas pasaulē vairs nav, tad mums, latviešu tautai, vajadzētu lepoties un darīt zināmu citām tautām, kas mēs esam- latvieši lepojas ar savu valsti! Senāk, 19. gadsimta otrajā pusē jaunlatvieši vēl cīnījās par latviešu valodu, lai tā pastāvētu un to koptu, darīja visu iespējamo, ko vien varēja izdarīt tolaik. Tāpat arī mūsdienās mums, latviešiem, vajadzētu pašiem savu valodu un vispārējās latviešu tradīcijas atcerēties, pilnveidot, mācīties un neļaut aizmirst sev un citiem arī, ko cenšos darīt arī es.…
