Šī ir pirmā Zigmāra Liepiņa muzikālā drāma, kas tiek uzvesta Latvijas Nacionālajā teātrī, kas tapusi pēc jaunas rakstnieces Andras Manfeldes autobiogrāfiska darba „ADATA”, kas savukārt ir rakstīts liberta formā. Šis darbs, gan uz skatuves, gan grāmatā vēl jo spilgtāk, ir ļoti drosmīgs un atklāts pašiznīcināšanās stāsts, kas liek patiešām apzināties dzīvības vērtību un spēku. Rakstniece darbā aprakstījusi savu pašas rūgto pieredzi. Varbūt tieši tādēļ ir jūtama tik krasa atšķirība starp grāmatu un izrādi, jo grāmatas rakstīšana ir rakstnieces absolūti personisks darbs, kurā sīki smalki un precīzi uztverams ir viss- noskaņa, emocijas, taču izrādē darbojas liela ļaužu grupa, kas uz savas ādas nav izbaudījuši narkomāna dzīvi, tādēļ izrādē tik labi nav jūtama īstā gaisotne, it īpaši es to vēlētos attiecināt uz izrādes muzikālo daļu.…
