Šie ķimijreceptori reaģē uz asiņu gāzu sastāva izmaiņām. Ķīmijrecptori atrodas arī nierēs- nefrona distālajos kanāliņos, un tie uztver nātrija daudzuma palielināšanos kanāliņos plūstošajā urīnā. Daudzos orgānos ir īpaši ķīmijreceptori, kuri uztver glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs,- glikoreceptori.
11.
12. Sāpju sensorā sistēma – nociceptīvā sistēma mobilizē organismu aizsargreakcijai, kuras mērķis ir atbrīvoties no sāpju kairinātāja. Sāpes rada ne tikai negatīvas emocijas, bet arī maina iekšējo orgānu darbību. Cilvēkam paātrinās sirdsdarbība un elpošana, sašaurinās asinsvadi, samazinās vai apstājas urīna izdalīšanās, pastiprinās asinsreces spēja. Tām ir brīdinoša nozīme – informē par pataloģiskām izmaiņām organismā. Receptorus var uzbudināt kairinātāja tieša iedarbība vai ķīmiskas vielas, kas rodas kairinājuma procesā. Sāpju kairin. izraisa somatiskas, veģetatīvas un emocionālas reakcijas.
Sāpju sajūtas rašanās ir atkarīga no muguras smadzenēm. Resnās nervu šķiedras uzbudinājums kavē sapju veidošanos, bet tievās – sekmē. Ja bojātas resnās šķiedras –> paaustinās jūtība pret sāpēm. Spinotalāmiskā ceļa impulsi izraisa primāro sāpju sajūtu, bet ekstralemnisko ceļu impulsi aktivē retikulāro formāciju un limbisko sistēmu, radot sāpju uztveršanas motivācijas un emocionālo komponentu.
Antinociceptīvā sistēma – sāpju sajūtu samazina. Samazināšanos panāk ar kavējot starpneironu darbību dažādos aferenajos ceļu līmeņos. Vidussmadzeņu kodoli producē – Endrofīniem un enkefalīniem piemīt pretsāpju iedarbība. Sī sistēma paaugstina cilvēka izturību pret sāpēm.
…
