Ūdens plūsma vaļējās gultnēs (upēs, strautos, kanālos)

Augsnes
Rūjas upes baseinā ir sastopamas šadas augsnes: velēnu podzolaugsne, velēnu glejaugsne un salīdzonoši mazāk purvu kūdraugsne. Augšņu cilmiežu sastāvs pārsvarā ir mālsmilts un smilšmāls, bet purvu kudraugsnēs ir sastopama kudra. (Karšu izdevniecība Jāņa sēta, 2007)
Zemes lietojuma veidi un saimnieciskā darbība
Gandrīz pusi no Rūjas baseina aizņem meži un krūmāji, kuri pārsvarā ir privāti kuru apsaimniekošanu un izmantošanu uzrauga Valsts mežu dienests, vairāk kā trešdaļu baseina aizņem meliorētas lauksaimniecības zemes, taču nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemju nav daudz. Salīdzinoši nelielu platību aizņem purvi, Rūjienas purvā iegūst kūdru. Baseins nav bagāts ar derīgajiem izrakteņiem taču ir sastopama smilts, smilts-grants, saldūdens kaļķi un kudra. (rujiena.lv)
Uz upes atrodās divas mazās HES, Ķoņu un Imantas, kā arī baseina teritorijā atrodas zivju dīķi. Rūjas palienē izveidots 444 ha liels dabas liegums „Rūjas paliene”. Liegums aizņem apmēram 10 km garu un 250 – 500 m platu Rūjas lejteces palienes posmu. Teritorijā ietvertas slapjas, palos applūstošas, daļēji aizaugušas pļavas, mazākās platībās arī mēreni mitras un sausas pļavas, kā arī krūmāji un meži. Arī ārpus lieguma blakusesošās teritorijas ir lielākoties pārmitras - slapji krūmāji un meži. Uz ziemeļiem no lieguma atrodas Rūjas purvs, uz ziemeļaustrumiem – slapju mežu masīvs Brīvpurvs, austrumos liegums robežojas ar bijušajiem Rūjas zivju dīķiem, kas šobrīd galvenokārt aizaug ar krūmiem. Saskaņā ar zemes eksplikāciju, dabas lieguma lielāko daļu aizņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes, mazāk meža zemes un krūmāji un tekoši ūdeņi. Lielākā daļa dabas lieguma pieder privātajiem zemes īpašniekiem. (ldf.lv)


…