Jau 17.gs 2.p. Latvijas arhitektūrā pakāpeniski sāka izpausties baroka stils. Tikai baroka stilā Latvijas celtnēs pilnībā ieviesās klasiskajā orderu arhitektūrā aizgūtie elementi – kolonnas, pilastri, klasiskas dzegas u.c. Baroks mainīja arhitektūras ritmu plānojumā nosakot stingru kompozicionāls centru un mazāk nozīmīgo telpu pakārtotību svarīgākajām. Baroks mīlēja kustību līdz ar to taisnās līnijas visur aizstāja aplauztas. Ieviesās liegtas formas, kura nereti kombinēja ar taisnām un lauztām. Baroka arhitektūrā svarīga bija fasāžu plastika. Baroks ieviesa formu dubultošanu un trīskāršošanu, atsevišķu detaļu aizsegšanu ar citām. Par raksturīgu baroka celtņu sastāvdaļu kļuva augsts divdaļīgs augstas formas jumts – t.s. mansarda jumts, aiz kura apakšējās daļas parasti atradās izbūvēts jumts stāvs.
Latvijas arhitektūrā baroka stila attīstību iedala trīs periodos:
Agrajā barokā (17.gs.50.g. – 18.gs. 30.g.), ko vēl caur auž viduslaika un manierisma elementi;
Attīstītajā barokā (18.gs. 30., 60.g.), kad radušies nozīmīgākie stila piemēri;
Vēlajā barokā (18.gs. 60., 80.g.);…
