Alternatīvas izmaksas – ir jebkura visaugstāk novērtētā iespēja, no kuras ir jāatsakās, izvēloties citu variantu (Bikse V. Ekonomikas teorijas pamati. I daļa. – Rīga: LU, 2000. – 22.lpp.). Situācijā, kad alternatīvas izmaksas ir mazākās nekā ieguvums, cilvēka ekonomiska rīcība bija pareiza.44
Ko raksturo ražošanas iespēju līkne? Cilvēki vienmēr grib apmierināt vairāk savas vajadzības, bet ierobežotu resursu dēļ jo vairāk ražo vienu preci, jo mazāk ražo otru preci. Ražošanas iespēju līkne atspoguļo sabiedrības iespējas ražot noteikta daudzuma divus produktus visās iespējamās kombinācijās, pastāvot pilnīgai un efektīvai esošo resursu izmantošanai (Bikse V. Ekonomikas teorijas pamati. I daļa. – Rīga: LU, 2000. – 28.lpp.). Palielināt konkrētas preces ražošanu, ar katru reizi ir vajadzīgs arvien vairāk resursu. Tāpēc ir nepieciešama efektīva resursu izmantošana.
No kā galvenokārt ir atkarīga resursu efektīva izmantošana? Resursu efektīva izmantošana galvenokārt ir atkarīga no cilvēku motīviem. Motivācija – ir tas, kas nosaka cilvēka rīcību. Mainoties motivācijas, mainās arī cilvēka izdarītas izvēlēs (Bikse V. Ekonomikas teorijas pamati. I daļa. – Rīga: LU, 2000. – 30.lpp.). Ekonomiski pareizāk rīkoties un darboties cilvēku motivē nauda, privātīpašums, preču un pakalpojumu cenas, darba samaksas formas, nodokļu likmes, valūtas kurss, u.t.t. Ietekmējot iedzīvotājus ekonomiskajos motīvus, valdība stimulē mērķtiecīgu darbību un efektīvu saimniekošanu valstī.55
…
Ko pēta Mikroekonomika un Makroekonomika? Mikroekonomika („maza ekonomika”) - pēta atsevišķas ekonomiskas vienības. Pētījuma objekti ir mazāki ekonomikas segmenti – uzņēmumi, patērētāju grupas, tirgus segmenti, tautsaimniecības nozares. Svarīgāki mikroekonomikas jautājumi ir piedāvājums, pieprasījums, vajadzības, resursi, peļņa, ieņēmumi, u.t.t.. Makroekonomika ("lielā ekonomika") – pēta ekonomiku kopumā. Tas nozīme, ka pētījumi notiek valsts līmenī. Mikroekonomiku interese attiecības starp galveniem un svarīgākiem struktūrām valsts ekonomikā. Pie svarīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem parasti pieskaita iekšzemes kopproduktu, nacionālo kopproduktu, inflāciju, bezdarba līmeni, valsts budžeta deficītu, eksportu, importu, u.t.t.. Makroekonomika dod mums iespēju redzēt valsts ekonomisko situāciju kopumā.
