Aerosoli.
Atmosfēras gaisā var atrast visdažādākā tipa, sastāva un izmēra daļiņas, kuru izmēri var mainīties no mikrona līdz milimetra daļām. Sīkākās daļiņas sauc par aerosoliem, bet rupjākās – par putekļiem. Pie aerosoliem pieskaitāmas arī šķīdumu mikropilītes. Aerosoli ir suspendētas daļiņas un lielākā daļa to ir neredzamas. Aerosolus iedala pēc to izcelsmes. Dabiskie aerosoli ir jūras sāļi, putekšņi, vulkāniskie putekļi, bet antropogēnie aerosoli ir smogs, ražošanas putekļi un sodrēji.Galvenie aerosolu veidošanās avoti ir dažādi dabīgi procesi: augsnes, to minerāldaļiņu nokļūšana atmosfērā vēja darbības rezultātā, putekļu vētras, vulkānu izvirdumi, mežu ugunsgrēki, iztvaikošana no jūru un okeānu virsmas, veidojoties sāļu aerosoliem. Tomēr mūsdienās liela daudzuma aerosolu nokļūšanu gaisā nosaka cilvēka darbība. Galvenie antropogēnās izcelsmes aerosolu avoti ir tādi procesi kā enerģijas ieguve, celtniecības materiālu ražošana un kalnrūpniecība, lauksaimniecība, aviotransports. Dabiskās izcelsmes aerosolus pamatā veido kālija, alumīnija, silīcija, nātrija, joda, dzelzs, hlora un oglekļa savienojumi. Smago metālu un komplicētu organisko vielu klātbūtne aerosolu sastāvā liecina par to antropogēno izcelsmi. …
