Franči runājot vēzē plaukstas un apakšdelmus, bet itāļi rokas visā garumā, turklāt vēl šūpo ķermeni, bet briti un vācieši ieņem miera stāju. Toties japāņi klausoties otrā cilvēkā bieži smaida, māj ar galvu un izdveš klusas skaņas, ko citā valodā pārtulkot nav iespējams. Ja jūs sacīsiet ko tādu, kam japānis nepiekrīt, viņš tik un tā sacīs „jā” (japāņu valodā – „hai”), tā mudinādams turpināt sarunu.
Galvas mājiens ir universāla zīme, kas nozīmē piekrišanu gandrīz visās valstīs, izņemot Bulgāriju, kur tā pauž noliegumu un Japānu, kur tā vienkārši apliecina pieklājību.
Dažādās ir valstīs ir atšķirīgs ķermeņa valodas tulkojums. Nepareizs citas kultūras pārstāvju lietoto žestu tulkojums var radīt nepatīkamus pārpratumus, tāpēc vienmēr vajadzētu ņemt vērā viņu etnisko izcelsmi. Vislabāk, ierodoties citā valstī izvairīties no ķermeņa valodas zīmju lietošanas.
…
