1. nodaļa Bērziņu Lienas ģimene
Bērziņu Lienai romāna sākumā ir abi vecāki- gan tēvs, gan māte, kuri kalpo Liepam, brāļu vai māsu viņai nav. Liena pirmo reizi romānā tiek pieminēta jau pašā sākumā, kad Brīviņu saimnieks, ejot ārā no Salakkroga, satiek Pakulu Bērziņu- Lienas tēvu, un pieklājības pēc apjautājas, kā iet slimniecei (Lienas māte ir smagi slima):
Vanags arī nokāpa lejā, jaunos zābakus piesargādams no dubļiem. Pakulu Bērziņa Liena no Jurģiem Brīviņos par meitu, pieklājība prasīja, lai parunātu kādu vārdu ar veci:- Nu, Bērziņ, ko tava slimniece? Tāpat vien? [16.lpp]
Bērziņu Lienas tēvs- Miķelis Bērziņš
Ārēji pakulu Bērziņš tiek tēlots kā drukns, apaļš, ar apaļu un gludu seju, mīlīgu smaidiņu:
Pakulu Bērziņš pagrieza apaļo, gludo seju pret liepām turpat kalnā, ābeļdārzs nosniecās pa krauju lejup aiz Salakkoga stadalas. Mīlīgais smaidiņš viņam neapdzisa arī tad, kad asaras bij acīs, likās ieaudzis kaut kur dziļi un pats plaiksnījās vaibstiem un ādai cauri. [16.lpp]
Autors Bērziņu nosauc par palaikam ārkārtīgi tīrīgu. Taču, kā atzīst Bite, muižas kaļķu dedzinātājs, sarunā ar Bērziņu :
Zemes strādnieka no tevis nekad nav bijis. Cik tu pie saimniekiem par pusi esi nodzīvojis- gadi trīs būs? Visu mūžu savvaļniekā nolēkājis, tāpat šo to nogrābājies, amata tev arī nekāda nav. Tāpēc tevi arī sauc par pakulu Bērziņu.[18.lpp]
Bērziņam dēla nav, bet meitas tēvus neuztur, tāpēc viņš cer, ka pēc sievas nāves viņam tiks piešķirta vieta nabagmājā. Tā viņam tiek piešķirta. Sievas bēru dienā uzzinām, ka pakulu Bērziņš ir diezgan kārs uz šņabi.
…
