Vispārējā valsts zinātne

1.Valsts doktrinālā izpratne
Valsts zinātne attīstījusies Grieķijā (Atēnās), to var nosaukt par Eiropas civilizācijas attīstības dzimteni. Lai arī cilvēka attīstība sākusies Āfrikā, tā ritējusi tūkstošiem gadu, tomēr Atēnas varam uzskatīt par nopietnas civilizācijas šūpuli. Atēnu polisa bija visattīstītākā pilsētvalsts, tā bija ne vien tirdzniecības un kultūras, bet arī filozofijas centrs. Cilvēki, pārstājot ticēt mītiem, vēlējās izzināt dabas noslēpumus, atrast pirmvielu, tie sāka domāt par dvēseli. Tādēļ arī ar polisas, filozofijas attīstību, varam sākt runāt par valsts zinātnes attīstīšanos. Vēlākajos vēstures periodos zinātni par valsti attīstījuši daudzi autori, tos var uzskatīt arī par filozofiem- Platons, Aristotelis, Svētais Augustīns, Akvīnas Toms, Ruso, Hēgelis, Kārlis Markss u.c. Doktrīna-tiesību teorija, koncepcija, ideja, vai pat autora viedoklis. Pastāv doktrīnu kvalifikācija:1) pēc tiesības nomatojuma; 2) ideoloģijas-reliģisko, laicīgo;3)reālistiskajās-vēsturiskās, socioloģiskās, reālisma, valsts un juridiska pozitīvisma, normatīvismā, marksiska un citi. Viena no visvecākajām valsts rašanās teorijām tiek atzīta teoloģiskā valsts teorija. Valsts radusies pēc Dieva gribas kā dievišķās varas praktiskās īstenošana un Zemes. Tā radās jau senajos laikos, kad priesteri dievišķoja valdnieka personību. Viduslaikos šo teoriju attīstīja teologs Akvīnas Toms, viņš radīja teoloģisko valsts rašanās teoriju. Akvīnas Toms pieļāva, ka valsts ir Dieva ideju atspulgs uz zemes, cilvēku darbos un rīcībā. Saskaņā ar teoloģiskās valsts teoriju jebkura laicīgā vara var būt atvasināta tikai no baznīcas u.c. reliģisku organizāciju varas. Patriarhālā valsts teorija. Valsts izceļas no ģimenes, t.i., valsts faktiski ir paplašināta ģimene, kurā monarhs apveltīts ar tēva (patriarha) varu un, panākot pārējo ģimenes locekļu pakļaušanos, rūpējas par viņu labklājību. Jau Aristotelis Senajā Grieķijā tādu valsts modeli uzskatīja par labāko cilvēku organizācijas formu. patriarhālo valsts teoriju attīstīja R. Filmers Anglijā 17.gs. un N. Mihailovskis Krievijā 19.gs. Filmers izvirzīja teoriju, pēc kuras Ādams bija cilvēces karalis. …