Luga "Spalvas" ir par ģimenes dzīvi, kurā ir daudz gan iekšējo, gan ārējo konfliktu starp tuviniekiem, tādēļ katram rodas alkas un ilgas pēc būtības, nesasniedzamā, un cilvēki sāk dzīvot savu sapņu pasaulē, nevis realitātē.
Lauma šajā daiļdarbā ir viens no četriem cilvēkiem, starp kuriem norisinās lugas galvenais konflikts. Ir attiecības, kurā visi dzīvo, samierinādamies ar to, nemaz necenšoties ko radikāli mainīt. Cilvēki ar to samierinās: "Es arī bijusi laba, bet iemācījos ciest un neieredzēt!" Lauma neapzinās problēmas būtību, jo viņa neredz to, ka dzīvošana vienā mājā tikai pastiprina konfliktu.
Laumas vecums nav zināms, bet no konteksta varu secināt, ka aptuveni 30-35 gadi. Viņa ir noteicēja ģimenē, jo vīram Olafam neinteresē saimniecība, jo "tikai sēž tumsā pie loga". Māsa Elīne, uzskatīdama, ka viņai nav tiesību iejaukties, nekad neko nav teikusi. Kaut gan noteicēja, tomēr skopa; situācijā, kad Elīne kravāja savas mantas, teica Reinim: "Lauma ķerstīsies gar katru krēslu, es zinu! Gaudos par katru šķīvīti!" Ļoti žēl, ka pat māsai nevar piedot un atdod mantas, kas pēc likuma arī pieder viņai: "Lauma savāca sev visu, jo man taču māju toreiz nebija! Un vēlāk es neiedrošinājos pat iepīkstēties."
…
