Pēdējos gados, ekonomiskās krīzes ietekmē ir strauji pieaudzis bezdarbnieku skaits daudzās Eiropas valstīs, turklāt vislielākais bezdarbnieku skaits daudzās valstīs ir gados jaunu cilvēku vidū. Tomēr, uz citu Eiropas valstu rādītāju fona, Vācijā vērojama pārsteidzoši laba situācija, proti, Vācijā jauniešu bezdarba līmenis nepārsniedz 10%, turklāt krīze to praktiski nav ietekmējusi. Tāpat arī pozitīvi rezultāti vērojami kopējā bezdarba līmenī, kas 2012.gada jūlijā bija vien 5,5% (2011.gadā 5,9%) un ir viens no zemākajiem Eiropā.
Neskatoties uz Vācijas ekonomikas lielumu un stabilitāti, tuvākajā laikā tās attīstībā vislielākos draudus var radīt eirozonas krīzes valstu jeb tā dēvētās GIPS grupas (Grieķijas, Īrijas, Portugāles un Spānijas), kā arī Kipras un Itālijas varbūtējā nespēja izpildīt savas saistības pret citiem eirozonas partneriem un pārējiem kreditoriem. Pēc Minhenes Universitātes "Ifo" institūta aplēsēm, Vācijas līdzdalība ar Eiropas Savienības, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda starpniecību izsniegtajos, garantētajos un jaunizveidotajā Eiropas Stabilizēšanas mehānismā ieguldāmajos vai tam rezervējamajos līdzekļos līdz šim ir mērāma vismaz 779 miljardu eiro apmērā jeb vidēji 9500 eiro uz katru Vācijas iedzīvotāju, kas divarpus reizes pārsniedz Vācijas federālās valdības gada budžetu. Minētajām krīzes valstīm atstājot eirozonu, šīs summas visdrīzāk pārvērstos par Vācijas nodokļu maksātāju zaudējumiem, kuriem vēl būtu jāpieskaita privātā sektora zaudējumi, ko cietīs bankas, apdrošinātāji un investori.
…
