Latvieši Kanādā. Latvieši Austrālijā. Latvieši Īrijā. Uz pasaules ir daudz vietu, uz kurām mani tautieši ir bēguši no realitātes savā zemē, meklējot grāmatās lasītus, televizora ekrānos skatītus, pēc nostāstiem dzirdētus ideālus, kas nereti izrādās vien vilšanās vērti. Laima Muktupāvela ir radījusi vienreizēju daiļdarbu, veidotu mūsdienu garā, kurā atainoti latvietes darba meklējumi Īrijā, kas pārvēršas par cerības graujošiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem. Nozīmīgu lomu darbā ieņem latviešu mentalitāte, kas atklājas raksturos, attiecībās un pasaules uztverē.
Romāns vēsta par latviešu bezdarbnieci Īvu, kura savā zemē pieder pie "lieko un nevajadzīgo saimes". "Nekur netiku pieņemta, un man pat nepaskaidroja iemeslus. Tos klusos vakaros izdomāju pati." Viņa cerību spārnota dodas strādāt uz Īriju, kur jānodarbojas ar šampinjonu lasīšanu. Cilvēciska drāma, pelēka ikdiena bez jebkādas "Zaļās salas" eksotikas, balto sēņu plūkšana no agra rīta līdz vēlam vakaram kļuva par realitāti pretstatā gaidītajam. Īpašu sarūgtinājumu sniedza īru sliktā izturēšanās pret iebraucējiem, un viņu attieksmi labi raksturo daiļdarba virsrakstā minētais salikums "Melnie balti Ķeltos". Tas galvenajai varonei lika aizdomāties par to, kā vārdā tas tiek darīts, vai peļņa un ērtāki dzīves apstākļi var aizstāt dvēseles mieru un ideālus, pēc kuriem tiecas cilvēks.
Kas ir ideāli latvietim?
…
