Latviešu valoda

Vārdu dalīšana pārnešanai jaunā rindā
Kopā rakstāmi Šķirti rakstāmi
• Darbības vārda vajadzības
izteiksmes formas: jālasa,
jāmācās.
• Nenoteiktie vietniekvārdi
ar jeb- un ik- pirmajā
daļā: jebkurš, ikviens.
• Noliegtie vietniekvārdi: nekas,
neviens.
• Apstākļa vārdi ar jeb-, ne-, pat,
ik-, pat- pirmajā daļā: jebkur, nekur, ikreiz, patlaban.
• Apstākļa vārdus papriekš, papriekšu (laika nozīmē).
• Nenoteiktie vietniekvārdi ar kaut, diez,
diezin, nez un nezin pirmajā daļā: kaut
kas, diez kas, diezin kas, nez kas, nezin
kas.
• Apstākļa vārdi ar kaut, diez, diezin,
nezun nezin pirmajā daļā: kaut kur,
diezin kur, nez kur, nezin kur.
• Apstākļa vārdu pa priekšu (vietas
nozīmē).
• Apstākļa vārdu laiku pa laikam.
• Nevar dalīt vienzilbes vārdus: žēl, agrs.
• Nevar no vārda atdalīt vienu patskani vai divskani o [uo]: upe, ola.
• Ja starp diviem patskaņiem atrodas viens līdzskanis, tad ar līdzskani jāiesāk jauna rinda: dā-vana, de-ja.
• Ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas divi līdzskaņi, tad, vārdu dalot, pirmais līdzskanis paliek rindas beigās, bet otrs līdzskanis tiek pārnests uz nākamo rindu: as-tere, cilvēks.
• Ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas trīs līdzskaņi, tad tos var dalīt pēc izvēles – nākamajā rindā var rakstīt vienu vai divus līdzskaņus: rak-stīt, raks-tīt.
• Ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas četri līdzskaņi, tad, vārdu dalot, divi
līdzskaņi paliek rindas beigās, bet divi tiek pārcelti uz nākamo rindu: pirk-stiņi, dzirk-stele.
• Ja vārds ir atvasināts, tad, vārdu dalot, ņem vērā tā sastāvu:
a) atdala priedēkļus, neievērojot līdzskaņu skaitu starp patskaņiem un divskaņiem: pār-iet, aizskriet;
b) vienmēr atdala izskaņas -nieks, -niece, -nīca, -šana, -šanās, -tuve, -tava:rakst-nieks;
c) salikteņus dala, ievērojot to izcelsmi no atsevišķiem vārdiem: bērz-lape, uguns-dzēsējs.…