| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Literatūras apskats | 4 |
| 1.1. | Vitamīnu vispārīgs raksturojums | 4 |
| 1.2. | Askorbīnskābes raksturojums | 5 |
| 1.2.1. | Askorbīnskābes pētīšanas vēsture | 5 |
| 1.2.2. | Fizikālās īpašības | 7 |
| 1.2.2.1. | Stabilitāte produktos | 7 |
| 1.2.3. | Ķīmiskās īpašības | 8 |
| 1.2.4. | Askorbīnskābes biosintēze un rūpnieciskā ražošana | 8 |
| 1.2.5. | C vitamīna funkcijas organismā | 9 |
| 1.2.6. | C vitamīna trūkuma sekas organismā | 9 |
| 1.2.7. | C vitamīna diennakts deva | 10 |
| 1.2.8. | Nozīmīgākie askorbīnskābes avoti uzturā | 12 |
| 1.2.9. | Askorbīnskābes izmantošana pārtikas rūpniecībā | 13 |
| 1.3. | C vitamīna noteikšanas metodes | 14 |
| 2. | Izmantoto metožu apraksts | 15 |
| 2.1. | Precīzas Tilmana šķīduma pagatavošana koncentrācijas noteikšana | 15 |
| 2.2. | Askorbīnskābes titrēšana ar Tilmana šķīdumu | 15 |
| 2.2.1. | Kontroles titrēšana | 16 |
| 2.3. | Aptauja | 16 |
| 3. | Iegūtie rezultāti un to izvērtējums | 17 |
| 3.1. | C vitamīna saturs augļos un dārzeņos | 17 |
| 3.2. | Aptaujas izvērtējums | 20 |
| 3.3. | Priekšlikumi | 24 |
| Secinājumi | 26 | |
| Izmantotā literatūra | 27 |
Secinājumi
1. Askorbīnskābe sintezējas visu augu un gandrīz visu dzīvnieku organismos, izņemot primātos, jūras cūciņās, kā arī cilvēka organismos. Ja cilvēka organismā ir mazs C vitamīna daudzums, ir iespēja saslimt ar skorbutu.
2. Ar C vitamīnu visbagātākie ir sezonas augļi un dārzeņi, kad tie tiek ievākti un ir gatavi.
3. Ikdienā Vaiņodes vidusskolas skolēni C vitamīnu visbiežāk uzņem ar apelsīnu, citronu, papriku, dillēm, kivi, burkāniem, mandarīniem. Apkopojot iegūtos datus, secināts, ka lielākā daļu skolēnu nezin C vitamīna funkcijas, trūkuma simptomus organismā, tāpēc skolēni ir jāizglīto arī klases stundās. 53% skolēnu C vitamīnu lieto ar pārtikas produktus, 21% lieto ar uztura bagātinātājiem, 26% lieto gan ar uztura bagātinātājiem, gan ar pārtikas produktiem.
4. Apstiprinājās hipotēze, ka ilgstoši uzglabājot augļus un dārzeņu lielākā daļa C vitamīna tajos izzūd.
5. Gadā tiek saražots 40 000 tonnu askorbīnskābes, 30% tās izmanto uztura bagātinātāju ražošanai, bet lielāko daļu – pārtikas rūpniecībā.
6. Uzglabājot ziemā dažādus augļus un dārzeņu, C vitamīna saturs marta mēnesī tajos samazinās no 50 līdz 100 %.
7. Tā kā ziemas otrajā pusē augļos un dārzeņos askorbīnskābes saturs ir ļoti mazs, tā jāuzņem ar uztura bagātinātājiem, ieteicams, dabiskiem, nevis sintētiskiem.
8. Autore darba turpinājumā iesaka noteikt askorbīnskābes saturu rudenī pēc augļu un dārzeņu novākšanas, lai noskaidrotu, vai tajos C vitamīna saturs sakrīt ar literatūrā dotajiem.
…
