Tautvaldības princips ir neatņemama demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tautvaldība ir mehānisms, ar kuru tauta īsteno savu suverēno varu, tā nosaka tautas gribu kā valsts varas avotu. Tautvaldība nozīmē mehānismu kā īstenot tautas gribu tiešās un pārstāvnieciskās demokrātijas formā.1 Tomēr tautvaldību nedrīkst sajaukt ar demokrātiju, jo „demokrātijā tauta ir monolīts un paštaisns vairākums, kam ir tiesības apspiest mazākumu, bet tautvaldības izpratnē tauta sastāv no atsevišķiem cilvēkiem, kuru intereses un vēlmes formē kopējo tautas gribu..”2
Pirmās tautvaldības principa iezīmes saskatāmas Senās Grieķijas pilsētvalstīs – polisās (pirmās polisas ap 800.g.p.m.ē.). Grieķi bija pirmie, kas radīja demokrātiju, tātad var secināt, ka arī tautvaldības principa dzimtene ir Senā Grieķija. Visspilgtāk tautvaldība izpaudās Atēnu valstī (izveidojās VIII-V gs.p.m.ē.), konkrēti tiešās demokrātijas veidā.…
