Līdz XVIII gadsimtam visas iestādes neredzīgiem bija uzturēšanas iestādes. Sabiedrības attieksme pret mazspējīgajiem divejāda: no naidīguma un neiecietības līdz apzinātai nepieciešamībai rūpēties par “otršķirīgiem cilvēkiem” (pārākums pār mazspējīgajiem). Pirmā speciālā iestāde neredzīgiem Eiropā bija atklāta 1178. (1198.)1 gadā Bavārijā, Vācijā. Tad 1260. gadā (1225.) līdzīgu iestādi atklāja Parīzē. Šo iestāžu mērķis bija neredzīgo uzturēšana, nevis izglītošana. [4., 5.; 5., 16.]…
