Grāmatas beigās tiek atklāts Pāvela noslēpums. Māte ir mirusi. Tēvs ar abiem dēliem visu radu priekšā neatver zārku, jo zārks ir tukšs. Māti no morgas nozog un tēvs to pats apglabā vecākā brāļa, Margota, mājas pagalmā. Tēvs ar laiku iemīlas sievas māsā, jo tā esot bijusi ļoti līdzīga mātei. Viņi sāk dzīvot un gulēt kopā, Pāvelu tas satrauc. Bet ar laiku mammas māsa Kaķerina uzzina par zārku. Situācija mājās saasinās. Italo nemitīgi uzvedās kā kretīns attiecība pret Pāvelu. Ģimene pieņem Italo kā pirmo dēlu, par Pāvilu slikti atsaucoties. Pavēlu neliek mierā doma, ka brālis Italo ir tas kurš nogrūdis māti pa trepēm, viņš vaino brāli mātes nāvē. Italo uzmanības trūkuma gadījumos žņaudz un sit Pāvelu. Pāvelam no brāļa ir bail. Kādu reizi Pāvels pieteicās piekārtot Italo frizūru ar matu lakas palīdzību. Viņš izpūta visu lakas baloniņu un burtiski aizlēja Italo acis. Italo zaudē redzi uz visiem laikiem. Kad ģimene sāk ieklausīties Italo teiktajā par to, ka pie redzes zaudēšanas ir vainīgs Pāvels, ģimene uzteic zēnu pamest mājas. Pāvels neiztur spriedzi un bēg uz mežu.
Īstenībā 2000. gadu sākumā daži grupas biedri nolemj apskatīt jaunības gadu māju, kurā viņi atrod Pāvela dienasgrāmatu. Sanāk, ka grāmata ir dienasgrāmatas lasījums. Interesantākais ir tas, ka māja vēl aizvien kāds dzīvoja, jo tā bija kopta un apdzīvota. Domāju, ka mājā dzīvoja Pāvels.
…
