Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1. | LIETU TIESĪBU JĒDZIENS | 4 |
2. | LIETU TIESĪBU IEDALĪJUMS | 5 |
2.1. | ĪPAŠUMS | 7 |
2.2. | VALDĪJUMS | 11 |
2.3. | LIETU TIESĪBAS UZ CITA LEITU (SERVITŪTI) | 15 |
2.4. | ĶĪLAS TIESĪBAS | 20 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 27 | |
IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 28 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Īpašuma tiesību pazīstamākais veids mūsdienās ir lietu tiesības. Galvenokārt tieši īpašuma tiesību dēļ, lietu tiesības ir tik nozīmīgas mūsdienās un nozīmīgas praksē. Lietas var atrasties dažādu subjektu īpašumā. Tās var piederēt ne tikai valsts varas subjektiem – valstij un pašvaldībām, bet arī privātpersonām – gan fiziskām, gan juridiskām, kā arī personālkomercsabiedrībām.
2. Latvijas likumdošanā paredzētais servitūtu tiesiskais regulējums ir ļoti, pat pārlieku detalizēts. Tādēļ papildinājumi nav nepieciešami. Tai pašā laikā nav arī nepieciešamības veikt kaut kādus īsinājumus, jo servitūtu tiesiskais regulējums, kas precīzi atspoguļo romiešu tiesībās sastopamo ir iekšēji noapaļota, pabeigta juridiska struktūra.
3. Lietu tiesību absolūtais raksturs būtu izskaidrojams kā attiecība starp īpašnieku un visiem neīpašniekiem un kā neierobežota tiesība uz lietu. Tomēr vērtēt īpašuma tiesības kā pilnīgas varas tiesības pār lietu, it sevišķi kā zemes īpašnieka tiesības kontrolēt zemes gabalu neierobežotā augstumā un bez ierobežojumiem dziļumā, mūsdienās ir juridiska fikcija.
4. Tiesību sistēma Latvijā pašlaik atrodas pilnveidošanas procesā. Likumu kvalitāte uzlabojas. Bet daudzi likumi nav “dzīvi”, nav piemērojami reālajos apstākļos. Daudzos pieņemtajos likumos ir norādes uz kādas attiecīgas jomas regulējošiem Ministru kabineta noteikumiem, bet paši noteikumi nav izstrādāti.
5. Īpašuma tiesību institūtu veido Civiltiesību normas, kas regulē īpašuma iegūšanu, īpašuma tiesību izbeigšanu, īpašnieka tiesības un īpašuma aprobežojumus.
…
Lietu tiesības ir tiesību nozare, kas regulē attiecības , kas pastāv starp tiesību subjektu un tiesību objektu. Lietu tiesība ir spēkā pret jebkuru tiesību subjektu. Terminu lietu tiesības izmanto jurisprudencē, lai aprakstītu tādu tiesisko attiecibu, kura dod personai tiesības rīkoties ar lietu. Lietu tiesības pieder pie civiltiesībām. Civiltiesības pārsvarā regulē personu savstarpējās mantiskās attiecības. Lietu tiesības Latvijas Republikā vispārēji regulē Civillikums. Šī referāta mērķis ir aplūkot lietu tiesību jēdzienu kā arī izprast to iedalījumu. Ar vienu no galvenajiem ‘’ lieta’’ jēdzieniem Civiltiesībās var saprast ne tikai ķermeniskas lietas tradicionālajā izpratnē (piemēram, mašīna, mobilais telefons), bet arī bezķermeniskas lietas (piemēram, autortiesības).
Koledžas darbs.