Dagmāra bija indivīds, kas nepakļāvās varai un cīnījās par savu brīvību totalitārajos apstākļos, tomēr ārējā brīvība nebija nekāda, tikai iekšēja – radošums. Pastāvošā vara manipulēja ar Dagmāru, jo viņa tulkoja darbus, kas bija aizliegti cenzūras dēļ, viņa arī bija franču grupas līdere. Viņa savu dzīvi centās dzīvot atklāti un godīgi, bet pazemojumi no viduvējās sabiedrības puses par to, kāda viņa ir savā būtībā, bija, viņas kā mākslinieces, pagrimums. Kad Dagmāru apcietināja drauga Šubina dēļ, viņas garīgums, būtība un cīņa pēc taisnīguma pazuda. Pēc laika, kad viņa atgriezās mājās izsīkusi no pazemojumiem, viņu skāra vēl viens pārdzīvojums – Kārļa nodevība.…
