-
Saziņas būtība un struktūra
Saskarsmes mijiedarbības jeb integratīvais aspekts raksturo noteiktu darbības organizāciju, kur informatīvi komunikatīvā saziņas funkcija kļūst par svarīgu kopdarbības nosacījumu. Tāpēc saziņa rada sadarbību, bet sadarbība- jaunu saziņas saturu un formas. Tāpēc saziņā, tāpat kā saskarsmē nodala divus mijiedarbības veidus:
Kooperācija, kas ir balstīta uz kolektīvismu un veicina savdabīgus enerģijas uzplūdus, kas stimulē cilvēka aktivitāti un kopdarbību
Konkurence ir mijiedarbība , kas balstīta uz individuālismu. Konkurence ir nežēlīga, jo viena guvums ir otra zaudējums.
Saziņas procesā izvirza „subjekta subjekta” attiecības, kuras apzīmē kā interaktīvo saskarsmi ar saviem specifiskiem uzdevumiem un funkcijām. Par veiksmīgu saziņu tiek uzskata procesu, kurā informācija (A) tiek nodota ar efektivitāti (B) pa kādu noteiktu informācijas kanālu (C) subjekta subjekta (D/E) attiecībās.…
Saziņas būtība un struktūra. Saskarsme kā psiholoģiska kategorija ieviesta Latvijā XX gs. septiņdesmitajos gados, kura apzīmēja cilvēku mijiedarbības procesu. Tiek nodalīti trīs galvenie strukturālie saskarsmes aspekti: • Komunikatīvais( saskarsme kā informācijas apmaiņa); • Interaktīvais( saskarsme kā mijiedarbība); • Preceptīvais ( saskarsme kā savstarpēja uztvere). Psihokulturālajā aspektā uzsvars jāliek uz kognitīvajiem procesiem, kā arī to , ka saskarsmē vienlaikus darbojas cilvēka intelektuālā, emocionālā un gribas sfēra. Saziņas procesā informācija tiek nodota tiešas saskarsmes ceļā un arī ar tehnisko līdzekļu palīdzību, izmantojot dažādas saziņas formas( sarunas , apsveikumi, lekcijas u.c.) kā arī ar mākslas palīdzību(tēlotājmāksla u.c.) Galvenā atziņa ir tāda , ja nav saskarsmes, tad arī sazināšanās iespējas ir liegtas. Līdz ar to saziņa ir uzskatāma par saskarsmes galveno pamatveidu.
