-
Karaļa Luija XIV pirmais mākslinieks Šarls Lebrēns (1619-1690)
Gleznas
Lebrēns pirmkārt strādāja Karalim Luijam XIV, kam viņš veidoja lielas altārgleznas un kauju skatus. Viņa nozīmīgākie gleznojumi bija Versaļā. Bez apjomīgā darba Versaļā un Luvrā, Lebrēns veidoja ārkārtīgi daudz darbu arī reliģiskām korporācijām un privātajiem mecenātiem.
„Gani pielūdz Jēzu”- Šo miera un prieka pilno ainu Lebrēns pabeidza neilgi pirms savas nāves. Kā bieži viņa darbos, arī šeit parādītas vairākas epizodes, piemēram, Dieva godības apstarotie eņģeļi, kas ganiem paziņo par Kristus piedzimšanu, un pielūgšana kūtī. Jaunums turpretī ir bagātīgie gaismas efekti un no senajiem meistariem aizgūtā rakstu lente.
Fundamentāls pamats, uz kura mākslinieks kā Akadēmijas vadītājs balstīja savu mākslu bija- neapšaubāmi likt saviem gleznojumiem runāt. Runāt caur simboliem, tērpiem, žestiem. Tas viss viņa kompozīcijās veidoja stāstu kas darbiem piešķīra īpašu dziļumu.
Vairāki viņa zīmējumi (skices) glabājas Luvrā un Monako Karaliskajā Kolekcijā. Viņš bijis arī gleznotāja Ludoviko Dorīnī skolotājs.
…
17. gs. otrajā pusē centrālo vietu Francijas mākslas dzīvē ieņēma Šarls Lebrēns. Viņš dzimis Parīzē tēlnieka ģimenē, māksliniecisko izglītību ieguvis Simona Vuē darbnīcā. Liela nozīme Lebrēna daiļrades attīstībā bija viņa studijām Itālijā, kur viņš Pusēna vadībā apguva antīko mantojumu un itāliešu meistaru mākslu. Atgriežoties no Itālijas, Lebrēns ātri izvirzījās un kļuva par karaļa pirmo gleznotāju, Karaliskās glezniecības un tēlniecības akadēmijas prezidentu, gobelēnu manufaktūras vadītāju un faktisko mākslas diktatoru Francijā. Lebrēna darbība izpaudās ne tikai glezniecībā, bet arī visās citās franču tēlotājas mākslas nozarēs. Likdams lietā savas administratora spējas un lielo organizatora talantu, viņš prata pulcināt ap karaļa galmu visus zemes labākos māksliniekus un ievirzīt viņu attīstību atbilstoši valdošajam laikmeta stilam. Šo stilu lielā mērā veidoja tieši Lebrēns.
