Senās Grieķijas filosofija un māksla

Par Senās Grieķijas kultūru interese cilvēkos mitusi kopš viduslaikiem, bet renesanses laikmetā tā bija vēl lielāka. Šī lielā interese saistīta ar viedokli, ka Senā Grieķija uzskatāma par vēlāko laiku Eiropas civilizācijas šūpuli, kā arī par Eiropas materiālās un garīgās kultūras radītāju, tāpēc šo kultūru mantojums mūsdienu cilvēkos joprojām izraisa apbrīnu.
Senās Grieķijas kultūra ir pamatlicēja Eiropas raksturīgajai arhitektūrai, mākslai - glezniecībai, tēlniecībai, sabiedriskajām vērtībām un mentalitātei. Bet es savu darbu izvēlējos rakstīt par visnotaļ saistošām un vienotām vērtībām kā Sengrieķu filozofija un māksla, lai atklātu patieso domas un jūtu pasaules būtību filozofos un māksliniekos, kas pilnā mērā skar mūsu – 21.gs. cilvēka dzīvi.
Filozofija ir teorētiska pasaules uzskata vai izziņas forma par esamības un izziņas vispārīgajiem principiem, par cilvēka attiecībām ar pasauli. Filozofiska doma parasti ir cilvēkā iekšēji nobriedusi pārliecība savienojumā ar filozofiskā diskusijā radušiem argumentiem. Filozofijas degpunktā ir jautājumi par eksistenci, zināšanām, skaisto, morāli pareizo.
Grieķi ir teorētiskās domas (theoria – vērojums) izveidotāji eiropeiskajā civilizācijā. Grieķijā tika izstrādāts jauns domāšanas tips, kas orientējās uz racionālismu pasaules procesu izskaidrošanā, ignorējot dievišķos spēkus un orientējoties uz kosmosa un cilvēka dzīves demitoloģizāciju.
Impulss kosmiskās vienības meklējumiem bija sociālā dzīve, konflikti, problēmas. Grieķi intensīvi nodevās prātojumiem par to, kā no konflikta var izveidoties saskaņa, kā savienot pretpolus – naidu (eris) un mīlestību (philia), kā no daudzā var izveidoties vienotais, kā vispār kaut kas var pastāvēt un kādi ir šīs pastāvēšanas priekšnosacījumi. Filozofijas laukā grieķi centās atbildēt uz jebkuru jautājumu, kas attiecās uz pasaules būtību, patiesības problēmu un cilvēka dzīves jēgu un mērķiem.
Var pilnīgi droši apgalvot, ka filozofija ārpus specifiskā grieķu politiskās dzīves režīma, pirmām kārtām demokrātijas un tās tradīcijām, nav iedomājama. Filozofija izauga no grieķiskās dzīves kārtības , pati stimulējot tās attīstību. …